| Gulēšana |
27. Feb 2005|19:40 |
Kāds šodien sacīja, ka es neko nerakstu. Tā ir. Kaut arī nepārtraukti notiek kaut kas tāds, ar ko gribas dalīties, tas pāriet un aizmirstās. Šodien 12.00 dienā iegāju gulēt un pamodos tikai ap 17.00 - skaistāko dienas laiku ar brīnišķīgu sauli es nogulēju (kā es zinu, ka bija saule? - nu es laiku pa laikam pavēru acis, lai pačekotu, kas notiek apkārt). Dažbrīd bija ļoti skaisti - varbūt tāpēc, ka skatījos ar aizmigušām acīm. Bet tas nu tā. Traki, ka šodien nebiju nevienā dievkalpojumā un sajūta par svētdienu ir tāda kroplīga. Bet nekas - rīt atkal ar prieku (cerams) celšos, lai būtu Doma dievkalpojumā 8.00.
Domāju par gulēšanu - var gulēt fiziski, bet var arī gulēt garīgi. Pagājušajā nedēļā raidījumā "Aina" viens viesis sacīja, ka ir daudzas aizmigušas sievietes un vīrietim vajag tikai viņas pamodināt - un tad visas lietas labi aiziet attiecībās. Traki, ka cilvēki guļ garīgi un man liekas, ka lielākā daļa no viņiem nesaprot, ka viņi guļ. Es pārdzīvoju, ja fiziski esmu nogulējusi dienu (vai labu dienas daļu), bet ja es uzzinātu, ka guļu arī garīgi, man laikam gribētos nomirt (un es nezinu, kā ir ar mani - varbūt es patiešām esmu garīgs gulētājs, tāpēc labāk nezināt???). Tas teksts, par Ainas šova atziņām bija tikai tāds iespraudums, kas nenorāda uz maniem uzskatiem.
Peace un neguliet, ja reiz tikai 70 - 105 gadi priekam, mīlai, bēdām un sāpēm! |
|