| Koncerts |
19. Okt 2006|22:21 |
Anne Sofija Mutere - vijole un Lamberts Orkiss - klavieres. Mocarts pāri visam.
Vijolniecei bija dzeltens, iespīlēts nāras kostīms. Nu labi - ne jau ar pliku vēderu, bet kājas izskatījās diezgan apspīlētas un svārku apakšmala veidoja gandrīz nāras spuru.
Mūzika - pirmās daļas sonātes mani nedaudz iemidzināja, bet otrajā daļā es nekur domās neklejoju, bet uzmanīgi klausījos. Bet garīgais baudījums bija ļoti liels - es šodien negribēju vairs iet uz koncertu, bet tagad esmu ļoti priecīga, ka neskatoties uz nogurumu, tomēr aizgāju. Nu jau aizmirsu, cik reizes mūziķi tika atsaukti, bet publika tiešām labi uzņēma viņus. Viņi dienas laikā bija arī snieguši intervijas un bija patīkami pārsteigti par latviešu žurnālistiem, cik tie esot zinoši un profesionāli.
Austrijas vēstnieks ļoti lauzās latviski, tomēr visu, ko gribēja, nolasīja latviešu valodā (un tikai). Savukārt Vaira parādīja sevi - vispirms teica uzrunu latviski, tad vāciski un visbeidzot angliski. Visu cieņu par valodas zināšanām, tomēr nedaudz dīvaini likās. Un Vaira visu runāja no galvas - viņai nekas nebija priekšā - mūziķu vārdus, SOS ciematu būtību un nozīmību - visu pateica bez aizķeršanās. Un diezgan precīzi viņa sevi tulkoja.
Demakovai aiz muguras sēdēja viņas miesassargs, džeks no Balvu rajona. Varētu vēl par dažām sabiedrības krējuma personām šo to ziņot, bet tas nav diži interesanti un labāk jau dzīvot savu, nevis viņu dzīvi. |
|