| Klačas |
23. Feb 2005|17:53 |
Kā es nevaru ciest šo parādību (kaut arī pati dažreiz piedalos). Bet bez tā arī nevar - citādi nekad neuzzinātu baumas (kurās, kā smejies, ir daļa patiesība). Šodien uzzināju, ka mana tiešā šefa līgava nesen tika pieņemta darbā pie mums. Vienīgi šeit viņi izliekas viens otru nepazīdami (bet telefona rēķinā 40 min. garas sarunas ik pārvakaru). Viss kolektīvs par to runā, bet es par to uzzinu tikai tagad. Eh.. Bet interesanta tā dzīve...
Bet tie vīrieši - nu kā lai tādus pacieš. Nekādas runas, uzvedības kultūras. Un viņi ieņem augstākus amatus tikai tāpēc, ka ir vīrieši (ne jau visi un es neesmu skaudīga - ir tiešām vīrieši, kuru priekšā paklusēju un nerunāju pretī, jo saprotu, ka viņi zina, kas ir kas, bet tie, ar kuriem man diendienā jāstrādā kopā... HELP!!!!!!!!)
Ir jau labi. Gan jau kaut kā. |
|