| Gulēšana un izlikšanās |
17. Jul 2006|00:15 |
Vakar mammai sacīju, ka varu gulēt jebkurā gultā, aizmigt un pat sapņot. Bet vakarnakt sapratu, ka aukstumā tomēr nevaru gulēt. Labi, ka mamma atnesa kažoku un apsedza mani. Kuldīgā bija ļoti auksti un es gulēju vecāku pilsētas mājas (kurā normāli mēs nedzīvojam) verandā un man bija viena sega. Un tas izrādījās par maz.
Kad mamma atnesa kažoku, es izlikos guļam, t.i., aizmigusi. Es vienmēr tādos brīžos izliekos. Jo mani vecāki man mazai esot daudzas runas (svarīgas) risināja, kamēr es gulēju - drīzāk - kamēr viņi domāja, ka es guļu. Bet patiesībā es negulēju un noklausījos. Un šo izlikšanos es praktizēju vēl arvien - izlikties guļam ir gudrāk, jo tēlot pamošanos ir viegli. |
|