|
30. Maijs 2006|01:34 |
Es tik labi Tevi saprotu. Es paņēmu darbā atvaļinājumu, bet man nav tāds darbs, kur var aiziet no kases un tad, kad vajag, atgriezties - tur viss notiek un visu laiku ir jābūt lietas kursā. Un pat atvaļinājumā - sēžot dienām un naktīm - nu nezinu - kaut kā visu laiku likās, rakstu, rakstu un rakstu, bet rezultāta nav. Bet es arī par baigo zombiju esmu palikusi. Izskatos nekāda, negulējusi, nervi čupā, jo pati baigi pārdzīvoju, ka neiet tā lieta. Nu vispār. Bišķiņ prieka stars man bija pagarinājums uz 5 dienām, bet arī ar to nepietika - vajadzēja 13 dienas. Un visā šajā laikā esmu arī pazaudējusi darba vadītāju. Manā gadījumā tā nav liela nelaime, bet tomēr - nevienam pat nav morāls pienākums mani atbalstīt. Bet nu jau ir kaut kā labi. Man tikai žēl pakāsto naudu un atvaļinājumu, jo ja būtu zinājusi, ka atvaļinājums nelīdzēs, tad būtu rakstījusi pa naktīm un pusi dienas strādājusi un atvaļinājumu kaut kad paņemtu atpūtai. A tagad - darbā visi tādi - Tu slikti izskaties, vai tad tikko neatnāci no atvaļinājuma?!?
Bet labi, ka Tu to zīmi dabūji. Parūpējies par sevi un palutini nedaudz. ;)
Eh. Labi - es arī te gari izliku savu sāpi. |
|