|
19. Maijs 2006|23:03 |
Šodien mani amerikāņi man jautāja, kā Latvijā sastāv ar seksuālo izglītošanu - skolās tas notiek vai tomēr tas ir vecāku ziņā. Kad pateicu, ka laba daļa vecāku ir dzimuši vai savu pubertāti pieredzējuši valstī, kurā seksa nav, tad viņiem skaidroju, ka pārāk retās ģimenēs tiek runāts par to. Un tomēr arī skolās esošā veselības mācība situāciju neuzlabo. Mjā. Labi, ka ir misija "Pakāpieni", kas uzņem nepilngadīgās meitenes, kuras 15 gadu vecumā līdz 4. grūtniecības mēnesim nemaz nedomā, ka varētu būt stāvoklī, jo viņām pat prātā nebija, ka darot to, var palikt stāvoklī.
Jāatzīst, ka arī mani vecāki pat nepacentās vairāk par izglītojošo Zīlīti sagādāt. Grūti. Es jau saprotu, bet ceru, ka tomēr, ja man reiz būs bērni, spēšu pastāstīt, kas ir kā, kāpēc notiek tas (īpaši pubertātes laikā) un ka kāpostos var atrast tikai kāpurus un ka stārķi pārnēsā tikai savus bērnus.
Bet anatomijas stundā, kurā bija praktiskais darbs ar prezervatīva lietošanu, nezināmu iemeslu dēļ nebiju klātesoša. |
|