| Iepirkšanās/ atlaides |
13. Feb 2006|00:17 |
Šodien baudīju iepirkšanos ar atlaidēm. Nopirku Cubus bikškostīmu ar 70% atlaidi. Tas gan izvērsās par piedzīvojumu, tāpēc ka veikalā nebija mana izmēra bikses, bet tas nekas. Pārdevēja zvanīja uz citiem Rīgas veikaliem, lai atrastu mana izmēra bikses.
Varētu jau jautāt, kāpēc es to kostīmu nepirku bez atlaidēm, kad mana izmēra bikses nebūtu radījušas tādas problēmas. Bet ziniet - es to kostīmu (pareizāk sakot - bikses un žaketi) nebiju ievērojusi. Un ja biju, tad noteikti nodomāju, ka tas nav tās naudas vērts. Un pat ja es būtu ievērojusi, tad diez vai man tas būtu akūti svarīgs pirkums, lai izdotu tādu naudu. (Akūti svarīgajos pirkumos es izdodu neprātīgu naudu par labu kvalitāti, ja vien ir laiks kaut ko kvalitatīvu atrast.)
Tā kā zinu, ka veikalam arī šī kostīma pārdošana ar 70% atlaidi nesagādāja zaudējumus, tad kāpēc uzdāvināt tos 70%? Īpaši, ja runājam par klasiskiem priekšmetiem.
Nu jā - ja reiz es nodarbošos ar uzņēmējdarbību (lai Dievs pasarg'!), tad protams, arī man gribēsies pārcenot visus priekšmetus vai pakalpojumus, lai arī ar kaulēšanos vai izpārdošanās es gūtu pietiekamu peļņu, par ko pašai prieks, nosegtas ražošas izmaksas un darbiniekiem pieklājīgas algas.
Kaut arī man visu gribas nopirkt par cenu, kas tuvāka pašizmaksai, tomēr es cenšos saprast tirgus likumus.
Bet man nepatīk nopirkt lietas par lielāku naudu un nākamajā dienā redzēt, kādas atlaides ir piemērotas tai pašai lietai. Tāda nelāga sajūta. |
|