| Mūžības svētdiena |
[20. Nov 2011|17:08] |
Šodien atkal jādod nodeva ģimenei un ir jābūt priecīgajam un želsirdīgajam samarietim. Tagad jādodas uz Stradiņiem apciemot vecmāmiņu, kuru neesmu redzējusi kopš 2010. gada augusta. Mamma deva skaidras norādes par palātas izkārtojumu, lai, gadījumā, ja neatpazīstu vecmāmiņu, es varu viņu sazīmēt citādāk. Nu neko. Nepatīk man slimnīcas un nepatīk nāves ēnas smaka, bet varbūt nekā labāka Mūžības svētdienā es nebūšu arī izdarījusi.
No citām ziņām - vecāki atveda manu veļasmašīnu, ko man dikti arī gribējās slēgt klāt un lietot, bet ak vai. Ienākošā aukstā ūdens vads aiziet kaut kur zem vannas, tā kā to pat īsti nevar atslēgt no vecās/neejošās mašīnas. Varētu jau saukt kādu "speciālistu", bet man liekas, ka bez pamatīgām pārmaiņām vannas istabas iekārtojumā veļas mašīnas pieslēgšana diez vai ir iespējama, Eh. Bet kurš teica, ka būs vienkārši?
Ar vecākiem ēdām baklavu un viņi par manu ideju pāŗcelties uz Kuldīgu bija sajūsmā. Bet laikam vispirms vajadzētu tur atrast kādu nodarbi, ja tas vispār ir iespējams. |
|
|
| |
[20. Nov 2011|17:53] |
|
UPD: Nekur šovakar nevajagot braukt. Zvanīja pati vecmāmiņa un tā pateica. |
|
|
| Vanaga uzruna 18.11.2011. |
[20. Nov 2011|18:54] |
Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa Jāņa Vanaga sprediķis, sacīts Latvijas Republikas Proklamēšanas 93. gadadienas Ekumeniskajā dievkalpojumā Rīgas Domā 2011. gada 18. novembrī.
"18. novembris, mūsu valsts svētki, gaišais laiks tumšā rudenī, kad izkaram karogus, piespraužam sarkanbaltsarkanas lentītes un okupācijas muzeja sienu izrotājam ar plakātu “Es mīlu Latviju!”. Ko mēs ar to domājam? Es mīlu Latvijas zemi? Es mīlu Latvijas valsti? Reizēm cilvēki uzsver šo nošķīrumu starp zemi un valsti, ko mīlēt. Par to jāteic, ka mīlēt Latvijas zemi - mīlīgo dabu, maigos kalnus un lejas, skaistos mežus, jūru un upes - nav nekas jauns. Mīlestība uz zemi izskan dainās, klasiķu dzejā un dziesmās. Latvijas zemi tauta drīkstēja mīlēt vācu, zviedru, poļu un krievu cara laikos. Pat padomju gados tas nebija liegts. Jaunais, neparastais, pat neticamais ir iespēja mīlēt Latvijas valsti. Kaut vai runāt par savu valsti, kur mēs latviešu valodu varam paturēt par vienīgo valsts valodu; kur latvieši ar citām tautām var veidot attiecības kā brīvi cilvēki ar brīviem cilvēkiem; kur mēs varam ievēlēt savu Saeimu un varam to arī atlaist; kur varam domāt, lasīt, rakstīt un runāt nebaidoties; kur varam ticēt un lūgt Dievu ar brīvu sirdsapziņu. Mūsu vēstures daudzajos gadsimtos iespēja mīlēt Latvijas valsti ir bijusi tikai nepilnus piecdesmit gadus. Uz to tiecās visas latvju atmodas. Par to cīnījās Brīvības cīņu kareivji. Par to paši stāvējām barikādēs. Šodien svinam tās 93. dzimšanas dienu.
( ... tālāk ... ) |
|
|