| Tā neko sev karstumiņš |
[31. Jul 2011|20:59] |
Man nav iespēja to pārbaudīt, bet kaimiņi teica, ka šodien esot +47 grādi bijuši - nu well, well - tīri neko es šodien pa sauli izdzīvojos un bez karstumdūriena, tā kā diena uzskatāma par ļoti izdevušos.
Kaimiņi mani noķēra uz balkona, kad pa telefonu runāju. Un uzaicināja uz tēju. Aizgāju un tad vēl uz vakariņām bija jāpaliek - kā nekā baklažānu kebabu servēja - un tas ir mans visu laiku mīļākais ēdiens te. Man un baklažāniem ir liela mīla, vienīgi es baigi pieņemos svarā, viss cits jau būtu sīkums. Jūs teiksiet, ka cik tad no baklažāniem var pieņemties svarā, bet ja tos ēd ar maizi, tad var, diemžēl.
Draudzē šodien bija viens amerikānis, kurš deva liecību par Svētā gara darbību purifacation procesā un kā pats ir izbeidzis nevēlamas attiecības un kādu rehabilitāciju tagad piedzīvo. Bija inčīgi. Tad atkal satiku to jaunzēlandiešu ģimeni, kas šeit uzturas. Viņu jaunākā meita ir tik hiperaktīva, ka vēl pēc gada vai diviem vecākiem sagādās daudz galvas sāpju. Vēl korejiešu izcelsmes amerikānis Daniels šodien bija pēdējo reizi draudzē - 8 nedēļas pagāja tik ātri.
Šodien ir pēdējā diena pirms Ramadāna un tad nu parks bija vienkārši pārbāzts ar ģimenītēm, kas grillēja kaut ko vai gatavojās to darīt.
Iespējams, rīt arī būs pāri +45 grādiem, un Ramadānā viņi no saullēkta līdz saulrietam neko neēd (to es arī varētu) un neko nedzer - šis gan man ir pilnīgi neizprotami, kā tas ir iespējams. Bet tad nu rītdiena rādīs. |
|
|