| Mir Družba Fesķival |
[11. Jan 2011|18:23] |
Pirmo reizi, kopš esmu šeit, vakar kāds bija neapmierināts ar manu darbu. Bet losis man to pateikt nevarēja, tikai visiem citiem nolika manis darīto turku valodā. Bļin. Bet nu sīkums. Man tāpat ir taisnība. Un šodien viņš man saka, ka es labi izskatoties, bļin.
Darba ir daudz sakarā ar festivālu. It kā patīkami, bet tas viņu darba stils man vēl aizvien ir nesaprotams, tāpēc vienkārši neanalizēju, bet izpildu.
Savukārt svētdien (jā, bļin svētdien) man ir jāvada komandas veidošanas treniņs, bet ņemoties ar festivāla lietām īsti nav laika, kad sagatavoties. Bet nekas.
Tā kā svētdien kurdu jaunēklim Sinanam izstāstīju pagājušās nedēļas notikumu ar teju vai saderināšanos pāris stundu laikā un skaidri noteicu, ka mēs taču ar viņu gan esam tikai draugi, tad viņš man tagad raksta bēdīgas vēstulītes, ka vot neies ar mani vispār vairs nekur, lai es nepārprastu, jo viņam nekad mūžā nav bijuši nekādi savtīgi nolūki manā virzienā. Un tajā pašā svētdienas sarunā viņš gan piebilda, ka Turcijā sieviete un vīrietis nevar būt vienkārši draugi. Vot. Bet viņš ir riktīgi kruts kolēģis, kas darbojas ar jauniešiem, un tāpēc man bija svarīgi, ka mēs varam patusēt brīvajā laikā. Bet nu spriedze ir darījusi savu un mēs droši vien nebūsim par draudzīgi, tikai formāli.
On the other news - jārauš te tie miljoni tam festivālam, jo Shantel arī braukšot uz mūsu festivālu un baigi lēti jau tas viss nav.
Mums te ir tāds kā marts Latvijā - spoža saule no rītiem, ir skaidrs, ka ar katru dienu paliek siltāk un pavasaris arī drīz būs. Ja tik īsa un silta ir ziema, te varētu arī dzīvot. Tikai ar resperatoru laikam, lai tos putekļus nesaelpotu.
Visus uz brīdi atkal mīlu un viss man patīk, ja neskaita tās pāris lietas, kas man nepatīk. :) |
|
|