| Atgriešanās ikdienā |
[4. Dec 2008|13:00] |
Brišana pa applūdušo Venēciju ir devusi savu pienesumu manai veselībai - man ir skaista saaukstēšanās - deguns ciet, kakls kņudina, acis sūrst, degunā jūtu kā plīst mazie kapilāri, bet tur neko darīt nevar, un kas vēl - jūtu plaušas. Tā kā neesmu smēķējusi, tad tur noteikti ir kaut kas cits - cerams ne pneimonijas izraisītāji, jo to es nejūtos pelnījusi.
Mani no šī sūdīgā stāvokļa izglābs viens e-pasts, kuru gaidu no svētdienas. Tur ir jābūt septiņgadē svarīgākajai atbildei.
Mēneša sākums ir skaists darbā ar daudzajām atskaitēm. Svarīgāko no atskaitēm izdod programma, kuras paroli es vakar pa dienu aizmirsu, ievadīju 3reiz nepareizi un nobloķēju pieeju. Smieklīgākais bija tas, ka īsto paroli atcerējos mājās vakarā. Bet nu jau neko. Tad šodien īsi pirms 11:00 man piešķīra jaunu paroli un varēju kā statistikas nodaļas praktikants shodos vadīt iekšā datus.
Es visu minēto uzrakstīšu par Itāliju, tikai tad jau plūdi Venēcijā vairs nebūs aktuāli. Piedodiet, ja varat, bet darbs un saaukstēšanās man ir atņēmusi daudz spēkus. Prieku atņēma arī kontu stāvokļu pārbaude, bet tajā pašā laikā, es zinu, ka kredītkartē mīnuss 10% ir maz, tā kā - drīz jau arī finanses nokārtosies.
Bišķiņ pažēlojiet mani, lūdzu. |
|
|