| |
[15. Apr 2008|20:17] |
Māsa aizlidoja uz Tamperi un man atkal ir vakars ar sevi. Duša vairs neapplūdina manu istabu, jo no rīta strādnieki to sataisīja. Gan jau uz laiku.
Atbraucu mājās un lēnām vilkos no stāvvietas līdz dzīvoklim un man no mugurpuses pienāca paziņa. Sāka sarunu. Kaut arī vairākiem cilvēkiem bija samelots, viņam es pateicu taisnību. Tagad nožēloju, jo viņš pateiks taisnību tiem pārējiem un tie pārējie apvainosies, ka viņiem meloju. Eh. Meli ir slikti. Teju vienmēr.
Šī diena bija tik izsūcoša. Līdz 10:45 man jau bija 2 sodi par stāvēšanu neatļautās vietās. Bija cilvēki, kuriem visu vajag uzreiz. Un līdz ar to viss jāpārplāno. Ai.
Un vispār - man liekas, ka iznīcīgs gals ir tuvu. Un šī nebūs pirmā lieta, ko novedu līdz iznīcīgam galam. Tas nav tik daudz par mani, cik par lietu kārtību. Vienkārši man tiek tas prieks pielikt punktu. Ai. Bet šo es nezinu, es tikai jūtu ar iekšām. Nezinu, kad tas notiks. Un ļoti iespējams - nekā tāda nebūs - viss plauks un zels un nobeigums būs tikai manā galvā.
Gribas smēķēt, bet labāk ne.
Labāk iestādīt garšaugus.
Apēst uzpūteni.
Pagulēt.
Būt.
Ak. |
|
|
| |
[15. Apr 2008|20:30] |
|
Bet vispār es gaidu pastkartes no Marokas un vienu vēstuli no Krievijas. |
|
|