| |
[7. Jan 2008|04:37] |
Es neguļu, kaut arī pēc 2 vai 3 stundām man vajadzētu celties, lai ietu uz darbu. Man ir paaugstināta temperatūra - 37,3 grādi. Kaut arī tā ir tikai saaukstēšanās, bet tik un tā sūdīgi. Bet ja es neaizvilkšos līdz ārstam, ko es zinu, ka es nedarīšu, tad man nav iemesla neierasties darbā.
Tikko vecā darba e-pastā atradu vienu iedvesmojošu e-vēstuli no vienas igaunietes, kas uzrakstījusi ļoti saturīgu savas personīgās, profesionālās dzīves, kā arī valstiski nozīmīgo notikumu pārskatu par 2007. gada. Ļoti patika, kā cilvēks apraksta darbu, ko mīl un ko uzskata par svarīgu. |
|
|
| |
[7. Jan 2008|07:35] |
|
Baigi sūdīgi. Tagad pat liekas, ka varētu uzprasīties uz deguna skalošanu, lai arī cik nenormāli pretīgi un sāpīgi tas arī ir. Bail arī baigi šņaukt degunu, jo bungādiņas var ietraumēt. |
|
|
| |
[7. Jan 2008|16:58] |
Tagad pēcpusdienā beidzot aizgāju pie darba vietas ārsta un jautāju, vai ir vērts iet pie ģimenes ārsta, lai dabūtu slimības lapu. Viņš lika izmērīt temperatūru, parunājās ar mani, nomoralizēja, ka ja es tik labi pārciešu vīrusu, tad varbūt tā nav ar tiem, kam to pielaižu. Lai gan es pati arī jūtos nožēlojami. Temperatūra bija 37.2. No tādas jau nemirst, bet ir diezgan nepatīkami. Lai nu kā - rīt ir plāns sākt dienu ar slimības lapas iegūšanu vismaz uz 2 dienām. Jautājums, vai saņemšos.
Un tagad man sāk nākt arī miegs. Pēdējo reizi gulēju vakar no 18:30 līdz 20:30. |
|
|