Z-svētku vakara diena |
[24. Dec 2007|10:29] |
Šie ir mani pirmie Z-svētki vienai. Nu tā - pavisam vienai. Parasti Z-svētku vakarā esmu pie vecākiem, kur notiek ierastās latviešu vulgaris gastranomiskās izvirtības, dāvanu apmaiņa. Jā, arī dievkalpojuma apmeklējums. Un pašā vakarā - nebeidzama krišana uz pārējo nerviem. Bet nu - tā ir mana ģimene, ko es izvēlējos, bet nezināju, ka viņi izaugs tādi. Bet lai arī kā - es pirmo gadu domāju, ka varbūt man vajag eglīti. Vakar gan Stockmann redzēju elektriskos Z-svētku rotājumus, un mani ļoti uzrunāja gaismiņu "flauta". Bet tagad nevaru izlemt - nopirkt eglīti, kas mocīsies manā siltajā dzīvoklī, labākajā gadījumā pēc svētkiem tiks aizvesta uz laukiem un iestādīta. Vai tomēr nopirkt bez dvēseles gaismiņu "flautu", kas kalpos vēl daudzus gadus, kaut arī lielāko daļu laika skums skapī pie citiem sezonāli izmantojamiem gadžetiem. Nu vēl man ļoti gribas gatavot. Bet piparkūkas es necepšu, jo man negaršo sevis ceptās. Nē, tās ir plānas un patiesībā dikti gardas, bet tā kā es tik daudz ar tām esmu noņēmusies, ēst man tās vairs negribas. Un tad janvāra otrajā pusē, kad tās apmēram 3 nedēļas ir stāvējušas uz galda, tās tiek izmestas. Bet gatavošu es tikai pēc svētkiem, pareizāk - Jaunajā Gadā, kad nebūšu viena. Bet šodien es beidzot došos uz savas draudzes uzvedumu, kuru nekad neesmu redzējusi, jo Z-svētku vakars līdz šim vienmēr ir bijis Kuldīgā. |
|
|
|
[24. Dec 2007|10:41] |
Man Rīgas lidostas atlidošanas zālē sanāk būt biežāk nekā es gribētu. Un es esmu par vāju tām svešajām emocijām, kas ir apkārt. Tie Anglijas/ Īrijas tautieši un viņu sagaidītāji. Es nespēju izteikt, kas man iekšā darās redzot tās gaidas, tās cerības, varbūt pat laimi par atkal tikšanos. Kādi 5% no tām emocijām ir arī tiem, kas atbrauc no Briseles uz 2 nedēļām, bet viņiem 2 stundu reisa kavēšanās piektdienas vakarā nebija kaut kas tik ārkārtējs vai nepierasts. |
|
|
Ledus |
[24. Dec 2007|14:30] |
Šodien es biju Ledus karaliene. Nē, tas nav saistīts ar slidošanu uz ledus. Nē, es nepamodos telpā, kuras logiem ir ledus puķes. Es 20 min cīnījos ar ledu, kas ir uz automašīnas stikliem. Man sākumā nepieleca, ka var būt arī tik biezs ledus uz stikla - nu kādi 2 - 3 mm. Es kasu, kasu, a labāk nepaliek. Un brīdī, kad man likās, ka esmu jau iespridzinājusi stiklu, izrādījās, ka ledus ir tieši tik biezs. Bet skaista ir ledus plīšanas skaņa - tik pat dzidra, kā kristālam. |
|
|
|
[24. Dec 2007|22:09] |
Tikko paēdu savas Z-svētku vakariņas. Ar mani kopā ēda gan LNT ziņu, gan Panorāmas veidotāji. Labākais bija, ka man nevajadzēja dalīties. Tad nu biju Z-svētku uzvedumu skatīties savā draudzē. Un secināju vienu - man ir visģimeniskākā, ģimeni un bērnus mīlošā, atbalstošā draudze Latvijā. Un šķiet, ka draudze ir pāraugusi baznīcu - nu bija ļoti pārbāsts un es sēdēju vietā, no kuras varēja redzēt tikai vienu no ekrāniem. Un lai redzētu skatuvi, katras ainas sākumā es piecēlos kājās un paskatījos iekārtojumu. Brīnišķīga mūzika. Dažiem arī brīnišķīgas balsis, dažiem gan tomēr dziedāt varbūt tomēr nevajadzētu. Tajā pašā laikā - nav man tiesību sagaidīt šovu, ko rādītu TV3. Tie, kas to uzvedumu dabūja gatavu, ir draudzes cilvēki. Un katrs izmanto talantu tādu, kāds ir. Un paldies visiem, kas ieguldīja savu laiku. Rīt šo uzvedumu ir iespēja noskatīties vēlreiz. Uzveduma laikā ar mani centās sazināties vecāki. Vēlāk atzvanīju viņiem un uzzināju neko iepriecinošu. Tēvam atkal ir vajadzīga mugurkaula operācija. Pirms 7 gadiem bija iepriekšējā. Ai, tas nozīmē daudzu plānu atlikšanos uz nenoteiktu laiku. Mamma savukārt vakar saindējusies un šodien izklausījās galīgi nekā, nu drīzāk žēlīgi. Pēc tam devos uz Spici. Apskatījos savu Z-svētku dāvanu - ledusskapjus. Spices Elkorā nebija ledusskapji ar Swarowski kristāliem un arī bez citādiem spīguļiem. Gan jau, ka lielajā Elkorā ir, bet nu - ne jau nu es sev gribu tādu ledusskapi, kurā nesagriežot gabalos, varētu glabāt manu līķi, savukārt sagriežot gabalos - vismaz 3 līķus (mana izmēra), un vēl ar kristāliņiem un spīdumiņiem rokturos vai citās detaļās. Šādus es redzēju Maskavā. Un gandrīz neticēju savām acīm. Un Spicē domāju par ne-kristiešiem, par ne-latviešiem un visiem pārējiem, kam brīvdienas no 24. līdz 26. decembrim ir kaut kādas brīvas dienas, Dievs vien zina kāpēc. Un domāju, ka tomēr vajadzētu arī pareizticīgo Z-svētkiem iedot brīvdienas. Tiem, uz kuriem tas attiecas. Rīgā dzīvojot - kā tankā -, es nezināju, ka Latgales augstskolās normāla lieta - sesijā neko neplānot pa pareizticīgo Z-svētkiem.
Lai nu kā - visiem priecīgus svētkus vai brīvdienas!
Unicef kartiņā ievēroju, ka Seasonal Greetings tulkojums izskatās tik ļoti tiešs tajās visās valodās, kas atmetot anglisko, dažās valodās izskatās kā neko neizsakošs vārdu savienojums. Krieviski, piemēram. |
|
|
|
[24. Dec 2007|23:01] |
Un vēl par dāvanām - daudz vieglāk ir nopirkt dāvanas cilvēkiem, kurus labi pazīstu. Vienam A. es izdomāju 7 dāvanu variantus, kamēr otram A. es nevarēju iedomāties pat vienu variantu dāvanai. Jā, tas, protams, ir loģiski. Jo vairāk pavadīts laiks kopā ar cilvēku, jo vairāk arī ievērota viņa uzvedība - kas patīk, nepatīk, interesē, aizrauj. Beigās atliek tikai izvēlēties, kas manā gadījumā arī vienmēr ir grūti - bet es esmu neizlēmīgais Svaru bērniņš. |
|
|