| Trimda |
[7. Nov 2007|00:38] |
|
Es laikam šovakar redzēju labāko no Krievijas kino festivāla filmām - Trimda. Citas neesmu redzējusi un aizņemtības (iedomātas) dēļ laikam arī neredzēšu vismaz šajā nedēļā. Bet nu - sievietēm ar vājiem nerviem - neskatīties, kaut arī nav nekāda šausmene, bet tas, ko režisors ar operatoru, skaņu inženieri un komponistu skatītājam liek pārdzīvot - man neviena šūna nepalika vienaldzīga (ja nu vien izkritušie mati, ko vairs nejūtu). Lai gan atziņa parastā - grēks dzemdē grēku un grēka alga ir nāve. Bet acīm un ausīm - estētisks baudījums. |
|
|
| |
[7. Nov 2007|07:54] |
|
Jē, jē - šorīt nežēlīgi aizgulējos. |
|
|
| Ir tādas dienas |
[7. Nov 2007|11:38] |
Kad mani saraudina Rīgas Taksometra parka darbinieki.
Kad es sev uztaisu megalielu zilumu uz kreisās ceļa locītavas.
Kad klienti ir pakaļas.
Kad visus telefona zvanus gribas pāradresēt uz Tvaika ielu.
Un šī, nolādēts, ir tāda diena. |
|
|
| |
[7. Nov 2007|23:16] |
Un vēl es šodien netiku uz filmu, jo nebiju laicīgi parūpējusies par biļešu iegādi, uz kuru gribēju ļoti, ļoti. Un tas tikai deva pārliecību, ka šī nav mana diena.
Vēl tikai vajadzētu iekļūt avārijā, braucot mājās ar taksi. Nu labi jau labi, nenovēlu to nevienam takša vadītājam. |
|
|