| |
[29. Okt 2007|20:18] |
Man svētdien bija kārtējā vecāku dienu. Tēvs atbrauca ciemos un padarīja manu mazo dzīves vietu par pagrabu vai paikas noliktavu. Labi, ka trešdien draugi nāks ciemos, lai palīdzētu kaut daļu no tā visa apēst.
Mani nošokēja tēva pārmaiņas - es vairāk kā jebkad apzinājos, ka viņš paliek vecs. Viņš bija aizmirsis mana dzīvokļa ģenerālo izkārtojumu, lai gan tur pilnīgi nekas nav mainījies. Un nav tā, ka viņš maz tur būtu bijis. Reiz viņš varēja lepoties ar perfektu atmiņu. Bet nu jau tā vairs nav. Es vēl nejūtos tik veca, ka varētu uzņemties kaut kādu atbildību par saviem vecākiem. Es arī par sevi nespēju uzņemties atbildību. |
|
|
| |
[29. Okt 2007|20:22] |
|
Bet ar mani nav labāk - es vairs neatceros ielas nosaukumus Kuldīgā. Gandrīz labāk es varu nosaukt Drēzdenes un Leipcigas ielas. |
|
|