| |
[5. Sep 2007|07:04] |
Dokumentus tomēr atradu automašīnā. Vakar vakarā bija par tumšu, lai es tos ieraudzītu normālā vietā, kur tie stāvēja.
Jūs nevarat iedomāties, kāds tas ir atvieglojums. Jo pāris reizes jau sapņoju, ko teikšu ceļu policistam, kurš konstatēs faktu, ka konkrētajai a/m nav dokumentu. Cik ilgi mani izzobos (aiz muguras) par šo cirslīgo gājienu darbā. Un kā es šķiršos no aptuveni 37 latiem par dublikātu izgatavošanu.
Un šādos brīžos liekas - no kā gan man bija jāizvairās, ja reiz bija jāpiedzīvo šis? Nu nevar būt, ka tas notiek vienkārši tāpat. |
|
|
| |
[5. Sep 2007|08:55] |
|
Bet šitā satiksme no rītiem ir vienkārši drausmīga. Nu es negribu uz darbu doties 1 stundu un 15 minūtes pirms darba laika sākuma - vēl pirms nedēļām pietika ar 45 minūtēm. |
|
|
| |
[5. Sep 2007|14:27] |
|
Cik pazemojoša var būt birokrātija! Bet ierēdne bija jauka. |
|
|
| |
[5. Sep 2007|15:35] |
|
Kad man būs vairāk laika (nu tas būs nekad), es jums pastāstīšu, uz kāda veida jautājumiem jāsagatavo atbildes, ja kā privātpersona vēlaties ielūgt viesoties Latvijā kādu citas valsts pilsoni, kuram vajadzīga vīza iebraukšanai Latvijā. Es vēl joprojām stulbi smaidu no piedzīvotā. |
|
|