| |
[16. Jul 2007|08:39] |
|
Viena no Rēzeknes apmeklējuma odziņām bija - pie alus pirkšanas man (24 gadus vecai jaunietei) pajautāja dokumentus. Pēdējo reizi dokumentus man jautāja Igaunijā 16 gadu vecumā - labi, ka toreiz bija skolēnu apliecības ar izmainītu gada skaitli. Un tas padarīja to dienu vēl jo jaukāku. |
|
|
| |
[16. Jul 2007|08:57] |
|
Es apzinos, ka tas nevienu neinteresē, bet man nejēgā nāk miegs. Varētu aizslēgt durvis un pasnaust uz galda. Un skats man tiešām šodien saņurcīts. Un es esmu pārsteigta par savu atmiņu. Es ļoti labi atceros automašīnu reģistrācijas numurus un cenas. Un tas ir kaut kas jauns - pirms tam tā nebija. |
|
|
| |
[16. Jul 2007|09:39] |
|
Un kas vēl svarīgi - pabeidzu lasīt "Paspēt brīdi pirms Dieva". Negāja viegli ar to grāmatu, bet nu - viss galā. |
|
|
| |
[16. Jul 2007|14:37] |
Produktīvais laiks ir nostrādāts, tagad jāsaprot, kā maksimāli lietderīgi izmantot pārējo. Dīvaini, bet pat brīvdienās es domāju par gaišo nākotni (lai arī ko tas manā gadījumā nozīmētu) un prātā cīnījos ar personālvadības figņām. Un ar domām, par patstāvīgo klientu piesaisti, kas gan vairāk attiecas uz to iespējamo darbu, ne to, ko daru pašlaik.
Un sestdien Rēzeknē es redzēju GA 89 (tie, kam jāsaprot, sapratīs). Atpazinu pēc raksturīgā bojājuma un cipariem. |
|
|