| |
[3. Jul 2007|01:36] |
Man pēdējās dienās nav sanācis pārskatīt SC draugu lapu un tagad sajūta, ka vispār nezinu, kas notiek pasaulē.
Šī bija dīvaina diena, kas tāda izvērtās vakardienas notikumu dēļ. Es vakar pametot darbu neizdarīju vienu obligāto procedūru, jo vienkārši klientu dēļ nepaspēju un bija baigi konkrēti sarunāts ar draudzenēm, ka tās nāk pie manis ciemā. Tāpēc metos pa galvu pa kaklu mājās. Forši paskatījāmies vienas ceļojuma bildes no Turcijas, saēdāmies austrumu saldumus un devāmies ārpus mājas iedzert tēju Gaujā. Un man reāli sametās slikti no tiem austrumu saldumiem - kuņģis trakoja tā, kā neatceros kopš bērnības. Tad pasēdējām Vērmanes dārzā, parunājām par korupciju un bija jau 23:30. Jā, man arī rokaspulkstenis bija apstājies. Un beigās es sapratu, ka nu naktī man galīgi vairs nenesas prāts braukt atpakaļ uz 16 km attālo darba vietu. Tā nu apzinīgi gāju gulēt, lai šodien jau 7:00 varētu būt tur un izdarīt to obligāto darbiņu. Un tad notika tas, ka beigās šī diena bija nevis mana brīvdiena, kā iepriekš biju noskaņojusies, bet pēdējā darba diena. Un tā es gods godam (nu ceru, ka tā) to visu pasākumu pabeidzu. Medus torte bija laba. Šampanietis - kā parasti. Un kolēģi perfekti - tosts "lai Tev jaunajā darba vietā būtu tik pat lieliski kolēģi kā es!" :)
Un visu pabeidzu, aizslēdzu, tad konkurējoša uzņēmuma ofisā trijatā izdzērām vēl vienu šampi un tagad beidzot esmu mājās. Laimīga, ka jau rīt sāksies jauna dzīve (pārspīlējums). Nedaudz bēdīgi jau bija pēdējo meiliņu aizsūtīt, bet varbūt arī pēc sestdienas notikumiem daži ir laimīgi mani redzot ejam. Diezgan sagurusi, jo jāmetas iekšā jaunajā bez brīvdienas pa vidu. Iepriekšējā reizē bija tāpat - svētdienas pēcpusdienā pabeidzu semināru un pirmdienā jau 10:00 biju jaunajā darba vietā skaista un smaidīga.
Ja vēl es rīt pieceltos laikā, tad noteikti vēl jāaiziet pie friziera - there is no second chance for first impression! Un dažus es rīt satikšu pirmo reizi.
Jā, jā - man vēljoprojām iet labi. |
|
|
| |
[3. Jul 2007|02:02] |
|
Un tomēr man ļoti patika šie 3 mēneši un no dažiem kolēģiem ir patiesi žēl šķirties, bet nu - ne mēs tādi, dzīve tāda. Un Latvija jau maza - Dievs vien zina, kur un kad mēs atkal tiksimies. Bet aizeju es ar pavisam labu sajūtu (kas ir svarīgi) un ja jebkad radīsies vajadzība tieši pēc šādiem pakalpojumiem jebkurā nākamajā darba vietā, es zināšu, kam zvanīt. |
|
|
| |
[3. Jul 2007|02:07] |
Un šīs nakts taksometra šoferis kaut kur uz Vanšu tilta izteica ideju, ka davai dodamies uz Jūrmalu. Noskaidroju, cik tas maksā, un šķiet, ka gribēšu algas dienā tēlot proletariāta augstākā slāņa pārstāvi, kas var aizbraukt uz Jūrmalu, paēst restorānā, pielakties šampanieti un ar taksi braukt mājās. Nezinu, cik ilgi tas būtu interesanti, bet nu - varbūt kādu laiku tas motivētu strādāt.
Un kaut kādā brīdī mājās braucot skanēja viens no Umaturman jaunajiem gabaliem no Tveices. |
|
|