| |
[26. Jun 2007|19:43] |
|
Vakar, kad klīdu pa Barona/ Ērgļu ielas rajonu, lija lietus un vienbrīd gan lija, gan saule pielēja to krustojumu ar savu gaismu. Uz sitiena atcerējos Piter FM filmiņu un vakar vakarā noskatījos pusi, tikko pabeidzu. Un tagad fonā skan tās filmas skaņu celiņš. Un kādu brīdi iedomājos, ka viss taču ir vienkārši. Nav ko stresot. Bet es tā nemāku. |
|
|
| |
[26. Jun 2007|19:45] |
|
Un man vairs nav kredītsaistības - viss, kas ir mans, ir mans. Vakar atmaksāju kredīta atlikumu. Jūtos brīvāk. Nedaudz. Ņemot vērā inflāciju, būtu gudrāk to maksājumu izstiept uz vēl 2 gadiem, ko banka man ļāva, bet man gribējās brīvību. Tā lai vienā brīdī varu pasūtīt visus un aizbraukt. Uz laiku vai pavisam - nezinu, bet lai te nav nekā tāda, kas mani ierobežotu. |
|
|
| |
[26. Jun 2007|19:48] |
|
Šodien jāsaņemas vienai nopietnai sarunai, bet kaut kā nevaru. Bet nav jēgas to vilkt garumā. |
|
|
| |
[26. Jun 2007|23:26] |
|
Nu labi - šodien tai sarunai tomēr nesaņēmos, bet nu ceru, ka ilgāk par rītdienu tas neievilksies. Ceru, ka ar to visu izvairīšos no kuņģa čūlas. |
|
|