| |
[19. Jun 2006|18:10] |
|
Mani darba apstākļi mani atkal satrieca. Es sapratu, ka laikam jau nesagaidīšu, ka mani atlaiž, bet sava taisnīguma izpratnes dēļ pati visai drīz aiziešu. Te viss notiek netaisnīgi un man bail, ka te pat nav runa par Dieva taisnīgumu. Bet varbūt man ir lielas problēmas ar pazemību? Jā. Tas varētu būtu manu nelaimju iemesls. Brrr. |
|
|
| Gatavojoties brīvdienām |
[19. Jun 2006|18:14] |
|
Man ir tikai viens Jāņu pasākuma piedāvājums, no kura laikam jau atteicos. Man liekas, ka ēdīšu pīrāgus un sieru savās mājās TV sabiedrībā. Bet tas mani pat uzjautrina. Gribas pabaudīt tukšu Rīgu, savu stulbumu (un visgudrību - vislabāk izdodas, ja neviena cita nav tuvumā), nedalīšanās prieku un varbūt vēl šo to, vārdā grūti nosaucamo. |
|
|
| Par tautas attīstību domājot |
[19. Jun 2006|21:40] |
|
Man jāsāk gatavot referāts par tautas attīstību. Patīkami, ka mani ārzemju kolēģi mani aicina referēt par tēmām, kas saistīti ar manu izglītību. Jo strādāju, protams, es nejomā. Tagad tikai domāju, ko tādu foršu sagatavot - gluži UNDP pārskatus negribas pārstāstīt. Šādos mirkļos man liekas, ka dzīve tomēr iet uz augšu. |
|
|
| |
[19. Jun 2006|23:21] |
Pilnai laimei es tikko vēl saplēsu vienu no kapučīno glāžkrūzēm. Eh. Stikli pa visurieni. Bet vēl mazgājot traukus, domāju - vai cik sen neko neesmu saplēsusi. Domāts, darīts, tā teikt.
UPD: Vēl pilnīgākai laimei vajadzēja izgāzt šampūnu pa pusvannasistabu. Kas tālāk? Droši vien toplopu no ķeblīša nomānīšu. |
|
|