| Apģērbu iepirkšana kopā ar pretējā dzimuma pārstāvjiem |
[2. Apr 2006|18:27] |
|
Kaut kad sen te paspurdzu par to, kā vīrieši tikai piecieš sieviešu pavadīšanu apģērbu veikalos. Cik viņi nelaimīgi izskatās un cik ļoti viņi grib no turienes aizlaisties. A savā aprobežotībā es nebiju iedomājusies, ka tas var arī tā būt otrādi - proti, sievietēm arī ir diezgan garlaicīgi, pavadot vīriešus apģērbu veikalos. Man pietika ar kādām 20 minūtēm 2 vīriešu apģērbu veikalos, lai saprastu - nūuu, no tā nemirst, bet tas pilnīgi noteikti nesagādā prieku. Protams, ja kā atmaksa par tādām mokām ir vakariņas, tad jau var. Bet ne vienmēr tas ir tā. |
|
|
| |
[2. Apr 2006|23:23] |
|
Kārtējo reizi nevaru mierīgi aiziet gulēt. Jau minūtes 20 stulbi blenžu monitorā un citos istabas punktos. Un domāju. Un domāju. Un baigi domāju. Galvenokārt par darbu un par šī vakara vēlmēm. Gribu noskatīties Kņazu Vladimiru, bet zinu, ka aizmigšu. Un par darbu domāju - it kā rīt sākas atvaļinājums. Bet rīt vismaz pusdienu pavadīšu darbā. |
|
|
| |
[2. Apr 2006|23:47] |
|
Tad vēl tā padomāju un izdomāju, ka negribu pavasari ar kaķu laiku un iemīlējušamies cilvēkiem. Vasaru studijā! Bet nu zinu jau zinu, ka ja vien mani nesabrauks tramvajs vai kādā citādākā veidā nenokļūšu komā un nepamodīšos vasarā (šinī vai kādā pēc 4 gadiem), tad man diez vai šis prieks ies garām. Nu jā - varētu arī mainīt dislokācijas vietu uz globusiņa. Padomāšu par to. |
|
|