|
[19. Jan 2006|13:15] |
Tā gribas ēst, bet ārā tik auksts, ka laikam neko neēdīšu. Ja vien sekretāre neatnesīs kaut ko labu. Tāpēc gaidu! |
|
|
|
[19. Jan 2006|19:27] |
Kad temperatūra ir neglābjami nokritusies, tad es beidzot eju ārā. Ha.
Man ir uznācis dzīves apnikums (apmēram 5 dienas tā nebija). |
|
|
|
[19. Jan 2006|19:52] |
Es laikam gribu būt īpašā krāsā. |
|
|
|
[19. Jan 2006|21:24] |
Tikko badu remdēju ar trīs atsildītām sakultušām saldskābmaizes šķēlēm. Ir tāds aukstums ārā, ka pat tuvākais veikals liekas drausmīgi tālu. Un nav jau tā, ka mājās nekā nebūtu, tikai neko no tā visa negribas. Vai arī negribas taisīt. Piemēram, lielopu gaļas mērcīti ar sīpoliņiem. Visas izejvielas ir, bet ņemies tur 40 min pa virtuvi. Un vēl pēc tam traukus mazgāt. Nu nē. Tad jau labāk salt badainai. Nu jā - esmu slikta slinka. Šoreiz. |
|
|
|
[19. Jan 2006|21:31] |
Если к старости хватает денег на собственные похороны - значит жизнь прожита не зря. |
|
|
|
[19. Jan 2006|21:33] |
[ | Klausos |
| | Iggy Pop - The Passenger | ] | Laikam saulaino regeju būtu piedauzīgi klausīties. |
|
|