| Jauna nedēļa |
[7. Nov 2005|00:01] |
Apsveicu ar pirmdienu! Jauna darba nedēļa. Man laikam negribas strādāt. Darbam nav ne vainas, bet man negribas vilkties uz vietu, ko sauc mans darbs. Varbūt vajadzēja pieņemt piedāvājumu dzīvot darbvietai blakus mājā?
Ja es kādu nedēļu drīkstētu strādāt mājās, tad gan jau es sailgotos pēc ofisa. Tāds naivums manā vecumā... |
|
|
| Kušssssssss! Muti ciet |
[7. Nov 2005|00:10] |
|
Eh. Ir reizes, kad vajag labāk paklusēt. Dažreiz arī labāk ir kaut ko SC neierakstīt un neiekomentēt. Jo tikai pēc tam Tu saproti, cik tas bija stulbi. SC vienmēr kaut ko var izdzēst, bet doma par izlietās substances nesasmelšanu jau paliek. |
|
|
| |
[7. Nov 2005|00:56] |
Nu jā - es to izdarīju. Tā tas nebija domāts. Negribu teikt, ka nožēloju, bet atzīstu savu vainu.
Tāpēc - nogaliniet mani maigi vai labāk nedariet to vispār.
Bet nākamreiz, kad es cenšos ierobežot kāda personību vai kādu pašizpausmi, iespļaujiet man. Varbūt es sapratīšu, par ko. |
|
|
| |
[7. Nov 2005|16:05] |
|
Vai piektdien sakarā ar Lāčplēša dienu ir kāda parāde? Baigi gribētos piedalīties kā skatītājam. |
|
|
| 7. novembris |
[7. Nov 2005|20:16] |
Šodien saņēmu sveicienu Oktobra svētkos. Smieklīgi. Bet patīkami. Lai arī man gar šiem svētkiem nav nekādas daļas. Un līdz ar to arī nesvinu. Bet kādam tas likās pietiekams iemesls, lai ar mani sazinātos.
Bet vispār vienai no manām angļu valodas skolotājām šodien ir dzimšanas diena! Sveicu! |
|
|
| Un ja nu rīt tevis vairs nav? |
[7. Nov 2005|22:09] |
Šī ieraksta sākuma daļa man lika atcerēties kādu domu. Pagājušā sestdienā uz 10 minūtēm satikos ar vecākiem. Notika priekšmetu apmaiņa. Un mēs šķīrāmies. Es nedaudz ar dusmām. Un tad es domāju - ja nu šī ir mana pēdējā tikšanās ar viņiem. Tas, ka es varētu aiziet bojā, mani nesatrauc. Bet ja viņi aizietu bojā, tad es zinu, ka mēs vairs nekad nesatiktos. Un šī doma ir šausminoša. Es vēl tik daudz neesmu pateikusi viņiem. Patiesībā viņi ir vienīgie cilvēki, kam es gribētu adresēt pēcnāves vēstuli. Jo es baidos, ka to svarīgāko tā arī nekad nepateikšu aci pret aci. |
|
|