Augļi |
[4. Nov 2005|07:00] |
Vakar biju tirgū - ne mērķtiecīgi, bet cauri ejot. Un ieraudzīju apetelīgus granātābolus. Vienu no tiem arī iegādājos. Un tad vēl ieraudzīju greifrūtus. Prasīju pārdevējai, kādi tie ir, un viņa atbildēja, ka saldi. Smīnēju ūsās (ja vien man būtu ūsas), jo vēl nekad neesmu ēdusi saldus greifrūtus. Tagad ēdu to eksemplāru. Nu - tas nav salds, bet nav arī rūgts, kā ir pierasts ar šiem augļiem. |
|
|
Subjektīvs preses izdevuma apskats |
[4. Nov 2005|14:34] |
Šodienas Dienas raksti silda manu sirdi. Man tiešām prieks, ka paņēmu palasīt. Patika intervija ar Sergeja Žoltoka māti.
Pozitīvā nozīmē uzsita asini Laimas Muktupāvelas raksts par suitiem, jo vismaz 50% manu asiņu ir ar suitisku izcelsmi. Mana pašapziņa uz brīdi centās sasniegt horizontu. Ha!
Ziņa par Kola memuāriem un Tečeres bailēm no lielas Vācijas mani izbrīnīja, bet tagad gribētos dabūt to Kola memuāru kopiju.
Un vēl saldajā ēdienā bija "Dienas cilvēks" - no tādām intervijām un raktiem var rasties arī ļoti nepareizs priekšstats, bet tas, kas man radās, ir cieņa pret šo jauno sievieti. Domāju, kas būtu jāizdara man, lai pēc 5 gadiem (kad būšu sasniegusi Aļonas šī brīža vecumu) par mani rakstītu ar apbrīnu un mani pazītu vismaz šajā kontinentā? Retorisks jautājums. Atbildes atkarīgas no garstāvokļa. Vakar, piemēram, es gribēju kļūt par savas iestādes sargu vai dežurantu, lai man būtu iespēja kontaktēties ar visiem cilvēkiem, kas pie mums vēršas. Bet šodien man vajag atpazīstamību kontinentā! Pasmaidam, pasmīnam un strādājam tālāk. |
|
|
|
[4. Nov 2005|23:12] |
Tikko noskatījos pingvīnu filmiņu. Bāc! Cik skaisti! Kāda pašaizliedzība! Kādas rūpes! Kādas ilgas! Cik savā ziņā viņi ir gudri. Iesaku visiem redzēt. |
|
|