Šodien piedzīvoju vairākas patīkamas tikšanās, kas bija negaidītas. Vispirms jau ar braalis un pēc tam jau ar nez (viņu gan man izdevās satikt arī vakar). Pēc tam gāju izčekot Habibi Peldu ielā, kad pa ceļam Rados un draugos ieraudzīju vācieti, ar kuru bija paredzēts šodien doties uz Habibi (tikai vēlāk vakarā). Tad nu tiku iepazīstināta ar viņa kaimiņiem un sievu. Smieklīgi. Mana vācieša sievieņa ir palestīniete pēc izcelsmes un ļoti jauka (pirmais 10 min iespaids). Tad nu kopīgi ar viņiem aizdevāmies uz Habibi un noskaidrojām, ka tur šovakar būs vēderdejas. Nedaudz jau ir komiski - veči atbrauc uz Latviju, lai ietu uz arābu restorānu un baudītu vēderdejas, bet lai nu. Tagad domāju, vai nebūtu forši tām sievietēm uzdāvināt ziedus, vēlāk šovakar tiekoties. Tjipa - kaut kas no latviskās ziedu dāvināšanas tradīcijas. (Atpirkšanās par izmaksātajām vakariņām).

Tad tāda priecīga devos atpakaļ uz darbu un pa ceļam satiku vairākus darba kolēģus, kas dodas mājup un aicina mani darīt to pašu. Bet pēc tam vēl satieku vienu patīkamu attālu kolēģi. Parunājam par baigām ģēlām, saņemu dzimšanas dienas rokasspiedienu un šķiramies.

Viss tas negaidītais man liek aiz prieka lēkāt. Ja šodien sastopat kādu jaunu sievieti, kas neadekvāti savam vecumam un izskatam spriņģo Rīgas centrā, tad varat domāt, ka tā esmu es. :)