Atvaļinājuma trešā nedēļa |
[29. Aug 2005|14:33] |
Šodien dabūju savu jauno pasi. Sapratu, ka uztraukumam par fotogrāfiju nebija pamata - viņi to fotogrāfiju ir skanējuši un vēl virsū visādas LR simboliskās figņas uzlikuši, kas nozīmē, ka parakstīties tomēr vajadzēja glītāk - uz robežām nāksies pierādīt savu personību ar paraksta palīdzību un tad būs bišķiņ jāpasvīst.
Trolejbusā ieraudzīju senu paziņu, vēstuļdraudzeni. Laikam pirms 9 gadiem iepazināmies. Viņai tāds īpašs vārds - Nansija. Tāpēc atcerējos. Citādi - diezin vai. Un viņa, kā izrādās, ir precējusies un jau pirmais mazulis bija kopā ar viņu. Skaisti.
Rito pārdevēja man ieteica doties uz tirgu vāzes meklējumos.
Vajadzētu aiziet uz kādu Krievijas kino festivāla filmu. Kādi ieteikumi?!? |
|
|
Spriedze |
[29. Aug 2005|19:25] |
Mani nogalinās valdošā spriedze. Nepanesu. Pilnīgi noteikti ne atvaļinājumā. |
|
|
Ar ko atvaļinājums atšķiras no darba perioda? |
[29. Aug 2005|19:49] |
Norādījumi sekretārei tiek doti izmantojot telefonu un e-pastu.
Zvana tik pat daudz cilvēku, bet var atļauties ne tik daudziem atbildēt.
Par darbu domāju tik pat daudz, kā teiktu braalis - doma par darbu jau ir puse no padarītā. Nu nezinu, es, šķiet, tikai domāju.
TV var redzēt visādus muļķīgus seriālus.
Aizgulēties var bez sirdsapziņas pārmetumiem.
(Turpinājums sekos) |
|
|
Vasara beidzas |
[29. Aug 2005|22:50] |
Kā man patīk šīs siltās naktis. Kaut kad jūlijā bija vēl siltāk, taču arī tagad ir jauki pastaigāties.
Bet vispār gribas būt kaut kur Saratovā, kur arbūzus var nopirkt no to audzētājiem, kuri no Astrahaņas atbraukuši.
Vai arī kaut kur Armēnijā - no Erevānas uz rietumiem. Ēst granātābolus un persikus. |
|
|