Zuzannas domas - 8. Augusts 2005 [entries|archive|friends|userinfo]
Zuzanna

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

8. Augusts 2005

Vienkārši šodiena [8. Aug 2005|14:30]
[Tags|]
[Oma: | sick]

Zūdu mājās. Jāpaēd pusdienas.
Tikšanās 16.00.
Jānopērk dāvana - ceļotāju bībele.
Jānopērk jauns rokas pulkstenis - jūsu ieteikumi - welcomēti (laipni gaidīti) par vietu, marku utt.
Kaut kas jāaizsūta uz Zviedriju.
Jāaizsūta ap 10 sms no interneta cilvēkiem, kurus trešdien gribu satikt.
Jāpaintresējas par vīzu štellēm, varbūt krievi neiebildīs ielīmēt vīzu lpp ar nosaukumu - īpašas atzīmes vai arī bērni.
Jānopērk medus, lai arī kā man tas negaršo.
Nu labi. Ja kaut 25% no tā izdarīšu līdz 21.00, tad jau būšu labi pastrādājusi.
Link6 rakstīja (bija, ko teikt)|ir ko teikt?

[8. Aug 2005|15:51]
Kaut kāda dīvaina Kamenskas sērija. Neiebraucu. Pilnīgi bail palika. Brrr...
Link2 rakstīja (bija, ko teikt)|ir ko teikt?

Prieks laikam [8. Aug 2005|19:32]
[Tags|]
[Oma: |ok]

Mācos pierast pie sava jaunā pulksteņa. Vajag tikai pāris dienas, lai jau būtu ierobežots pieradums skatīties pulkstenī. Tad vēl šis ir mazāks, sievišķīgāks, zeltaināks, bet labs - iepriekšējie divi šīs pulksteņu ģimenes pārstāvji kalpoja katrs 5 gadus un droši vien kalpotu vēl, ja es labāk pret tiem izturētos.

Nevarēju atrast ceļojumu Bībeli dāvanai - laikam visi ceļotāji izpirkuši. Būs rīt jāzvana uz Latvijas Bībeles biedrību - varbūt viņiem kāda aizķērusies, citādi man vēl 3 dienas vajadzēs, lai apstaigātu visus Rīgas grāmatu veikalus.

Šodien es izkatos labāk nekā es jūtos, un to es nesaprotu, vai par to jāpriecājas, vai jābēdājas. Tomēr pulksteņa pārdevēja man aizrādīja, ka man esot nesmuks klepus. Nu jā - man nācās tie piekrītoši noklepoties. Ha. Bet labā ziņa ir tā, ka es dzīvošu - ilgi un laimīgi.
Linkir ko teikt?

Jūs pārāk ilgi dzīvojat Rīgā, ja (turpinājums krievu valodā) [8. Aug 2005|20:18]
Вы слишком долго прожили в Риге )
Linkir ko teikt?

Dzīves skaistums [8. Aug 2005|21:08]
[Tags|]
[Oma: |sentiments]

Šādi mirkļi padara dzīvi skaistu - šodien devos pabrīdināt darba vietas dežurantu, ka pie manis nāks tādi un tādi cilvēki un viņš raudāja. Iedomājieties - nopietns 70 gadus vecs vīrietis raud prieka asaras - viņam lūk pirms mirkļa paziņots, ka piedzimis trešais mazbērniņš. Meitiņa. Es tik ļoti apjuku, ka vairāk par parastām apsveikuma frāzēm neko pateikt nevarēju, bet toties pēc tam varēju būt šīs labās ziņas vēstnesis visā kolektīvā. Tas ir skaisti. Tiešām.
Link1 rakstīja (bija, ko teikt)|ir ko teikt?

navigation
[ viewing | 8. Augusts 2005 ]
[ go | Iepriekšējā diena|Nākošā diena ]

hackers counter system