| |
[19. Jul 2005|11:06] |
Man šodien iet labi - nenotika tikšanās, ko ļoti negribēju; gandrīz nenāk miegs darbā; plānoju lielu naudas afēru. Sekretāre rosās - pārāk mani netraucējot.
Un vēl - esiet tik laipni un lūdzu atgādiniet man katru dienu līdz svētdienai, ka man svētdien 18.15 ir jāizlido uz Berlīni. Es knapi atceros. Man liekas, ka šī varētu būt pirmā reize, kad noguļu/ aizmirstu lidmašīnu. |
|
|
| Vēljoprojām viss labi |
[19. Jul 2005|14:24] |
Tikko apēdu Hesburgera saldējumu ar lakricas pārlējumu, klausos Tracy Chapman un Janis Joplin - turpinu labi justies.
Btw, kāds nezina, kur var īstu lakricas saldējumu Rīgā dabūt? |
|
|
| Nokopēts |
[19. Jul 2005|14:43] |
Iepazīšanās
Mana hipotēze ir - "Dzīve ir skaista"! Nu vismaz daļa no skaistuma ir atkarīga no mums pašiem, jo katrs pats savas laimes kalējs...Tā nu mēs katrs kaut ko kaļam. Man ir 28 un ir vēlēšanās šo hipotēzi pierādīt.
Cilvēki parāda savu izdomu. Kāda tā ir... Bet labi, ka kaut ko domā. |
|
|
| Lietus |
[19. Jul 2005|17:36] |
|
Minūtes 7 - 10 lija tā pa īstam (cats and dogs) un tad saule. Kāda saule. Labi, ka ilgāk paliku darbā, citādi man neviena vīlīte nebūtu sausa pat ar lietussargu virs galvas. |
|
|
| Šī vakara atklāsmes |
[19. Jul 2005|22:51] |
Veikalā iepērkot dārzeņus nav obligāti pašam paņemt maisiņu, kurā tos iebērt (jo rokas pilnas) - maisiņu var "atņemt" blakus stāvošām meitenēm ar tekstu - "iedodiet, lūdzu, man to kulīti un pašas paņemiet citu". Šis gadījums mani paņēma uz izbrīnu.
Tad vēl - ir vīriešu kategorija, kuri uzskrien manai rokai (gan tādi, kas nāk pretī, gan tādi, kas mani apdzen) un tādēļ negribot es pieskaros viņiem dažādās ķermeņa vietās. Pagaidām tas ir beidzies bez konfliktiem, bet tā kā man tas nepatīk, tad kādu rupju frāzi noteikti nākamreiz uzkliegšu.
Nu jā - tad vēl šodien dzirdēju, ka man, iespējams, ir apātijas lēkme kopš dzimšanas brīža. Tad es tā apātiski pasēdēju, padomāju un sapratu - tas noteikti nav sliktākais, kas ar mani būtu varējis notikt.
Nav vērts ņemt darbu uz mājām - īpaši papīrus - tie ir smagi un tāpat es viņiem mājās nepieskaros (mājās vienmēr atrodas nejēdzīgākas, bet saistošākas nodarbes). Labi ka labu daļu darba var pārnēsāt flešiņā - kas ir viegls, mazs un to pat var pazaudēt mazā rokassomiņā. |
|
|
| Atkal par svaru |
[19. Jul 2005|23:29] |
Reiz mans svars mani satrauca ar to, ka baigi samazinājies. Paldies visiem līdzjutējiem - process tiek kontrolēts un esmu atguvusi zaudēto - izskatos tik apaļīgi, cik ziemā. Ja man būtu brīvs laiks, diez ko es darītu pludmalē? Tēlotu vali? Laikam.
Tas viss tikai nozīmē, ka esmu pielāgojusies jaunajiem apstākļiem - arī amats vairs svaru nemazina (pēc analoģijas - "darbs kaulus nelauž") un viss notiek.
Jums droši vien liekas, ko es te varu ņemties ar šādu tēmu - droši vien, ka mani tas satrauc, bet patiesībā es tikai uzjautrinos - kā par daudzām parādībām. Satraukšos es tad, kad man vairs manā mājā vietas nepietiks vai arī kad sabiedriskajā transportā būs nepieciešamas divas sēdvietas. |
|
|