|
[11. Jul 2005|14:49] |
Es neprotu izteikt līdzjūtību. Ko darīt? Manā pasākumā vienai dalībniecei nomira vecmāmiņa un neko vairāk par "Tā notiek" es pateikt nevarēju. Stulbi. Bet es tiešām to neprotu. Man, protams, ir žēl, ka tas cilvēks skumst, bet es neprotu mierināt. Brrrrrriesmīgi. |
|
|
Amnēzija |
[11. Jul 2005|17:03] |
[ | Oma: |
| | Laikam sirds žņaudzas | ] |
[ | Klausos |
| | Dimiters | ] | Vakarnakt gribēju un šodien izdomāju, ka gribu daļēju amnēziju - ka varu izvēlēties, ko aizmirst. Ir dažas lietas, kuras ir notikušas un kuras es ļoti gribētu, lai nebūtu notikušas. Tās sekas nav tik briesmīgas, bet es tomēr gribētu būt brīva no tām atmiņām. Ko man darīt?
Es gribu, lai nekad nebūtu spēlējusies ar savu un dažu citu cilvēku sirdīm. Ir kaut kāda neizzūdoša pieķeršanās. Un tieši par tik daudz es nespēju pieķerties citiem cilvēkiem, ar kuriem esmu kopā tagad. Eh... |
|
|