| Pastaiga |
[2. Jul 2005|19:12] |
Šodien nostaigāju no Brīvības ielas 200 līdz Vecrīgai. Tīri interesanta tā iela. Tagad gaidu, ko kājas sacīs. :)
UPD: Kājas tā arī neko neteica - pat līdz pirmdienas rītam. |
|
|
| Iekārtošanās |
[2. Jul 2005|19:40] |
|
Rīt man atved mēbeles un tad es šodien centos apzināt visus pazīstamos stipros vīriešus, kuriem būtu kaut neliela interese man palīdzēt mēbeles uzdabūt 3. stāvā. Bet vasaras laikā mēs visi baigi aizņemtie. Beigās mani vecāki izdomā, ka patiesībā nevienu palīgu nevajag, jo viņi vedīšot vieglās mēbeles - smejos, smejos, smejos. Nu labi. |
|
|
| Beidzu darboties ar logiem |
[2. Jul 2005|19:45] |
Gribēju, kā labāk, sanāca - kā vienmēr.
Baigi gatavojos un čiks vien sanāca. Bet tomēr ir labāk - vairs nav atlobījusies dzeltenīga krāsa - ir svaigi krāsoti žilbinoši balti logi. Atklāju, ka špaktele ir baigi labā lieta - visādus caurumus un nepilnības var nomaskēt, bet tomēr ir jāmāk ar to darboties.
Ja krāsu klāj ar prātu - domā, cik biezi, tad žūšanas laiks ir īss.
Vispār man ir franču manikīrs - tikai speciālās baltās lentītes vietā man ir alkīda logu krāsa.
Secinājumi - pagaidām esmu slikts remontstrādnieks, bet darbs dara darītāju. Varbūt tad, kad remontēšu sava 17-ā mājokļa logus, to varēšu izdarīt ar aizsietām acīm. |
|
|
| Uzmanība |
[2. Jul 2005|19:52] |
|
Atliek vien ietērpties grūtnieču topiņā (patiesībā topiņam nav ne vainas, bet baigi līdzīgs grūtnieču topiņiem) un gan sievietes, gan vīrieši uz ielas velta par 20% vairāk uzmanības. Nedaudz tā kā ar līdzjūtību. Bet es lepni soļoju. Kā mamma teiktu - nav svarīgi, kas Tev mugurā, galvenais, kā Tu to nes. Nu tad arī nesu ar godu. Kaut arī neesmu grūtniece. Ha! |
|
|