| Mans prieks |
[7. Jun 2005|14:32] |
| [ | Oma: |
| | laba, laba, laba | ] |
| [ | Klausos |
| | Mandy Moore - someday we'll know | ] |
Uzminiet, kas man atkal ir uz kreisās rokas?
Gredzens? Nu jā - tas tur ir gandrīz vienmēr, bet ne tādu atbildi sagaidīju.
Rokassprādze? Vēl tikko bija, bet nu jau viņa ir pārvietojusies uz labo roku.
Mīļākais un uzticamākais no pulksteņiem? Jā. BINGO.
Stāsts skumjš - noņēmu savu mīļumu svētdien pirms došanās dušā un ieliku kaut kādā kreisā kabatā, no kuras tas izkrita. Uz flīžu grīdas. Tam pārstāja sisties sirsniņa.
Tās es apmēram 2 dienas biju nesavākta - nezināju, cik pulkstenis. Man nav ieradums skatīties pulkstenī mobīlajā. Un šodien viņam visu mehānismu pārmainīja - visas iekšiņas jaunas. Arī sirsniņa (lai arī kas būtu pulksteņa sirds). Un man ir diezgan liela laimes sajūta.
Ko darīt ar veco mehānismu? Taisīt apbedīšanu? |
|
|
| |
[7. Jun 2005|17:59] |
|
Man vajag masāžu. Labais plecs baigi sāpīgi savelkas. |
|
|
| |
[7. Jun 2005|22:32] |
|
Tas laikam vairs nav normāli - es vēl esmu darbā. Esmu pārcilājusi kopā kādus 57 kg papīru. Kaut ko no tiem sakārtojusi. Vāks. Man gribas ēst un gulēt. Un vēl padejot. Bet laikam vispirms vajadzētu šokolādi vai CocaColu - ātrai kaloriju uzņemšanai. A Centra Rimi jau ciet. (Lamu vārds) |
|
|
| Pēdējais līmenis |
[7. Jun 2005|23:11] |
|
ir sasniegts - nespēju atšķirt saīsinājumus JAN no JUN. Ieraugot pēdējo domāju par janvāri. Tas tikai nozīmē, ka ļoti ātri dodos mājās. |
|
|
| Malacīts |
[7. Jun 2005|23:26] |
|
Tikko pabeidzu darīt to, ko parasti aizliedzu darīt savai sekretārei ar tekstu "tas nav svarīgi, nevajag to tagad darīt". Un kas tas bija - visādu figņu sakārtošanu un sasistematizēšana. Nu vot - ir gan svarīgi, gan arī vajag darīt. |
|
|