| Kaut arī vakar ļoti laicīgi iegāju gulēt |
17. Feb 2005|12:26 |
Šorīt aizgulējos - pamodies 7.15, jo nebija īsta saprašana, kas man jādara, kad nozvanīja modinātājs 6.30. Secinājums viens - neskatoties uz to, cik daudz sanāk gulēt - galvenais ir pamosties ar skaidru apziņu, kāpēc es ceļos vai kāpēc to vajdzētu darīt. Tālāk jau tas ved pie jautājumiem, kāpēc es vispār dzīvoju, kāpēc cenšos iekļauties esošajā sistēmā utt.
Rezultātā ļoti sanāca steigties, lai nenokavētu dievkalpojumu 8.00.
Es jau tagad smaidu, jo pārāk daudziem esmu atklājusi savu apņemšanos, un tagad nedrīkstu atkāpties. Reiz mācītājs Bitāns sacīja - lai labāk pretotos kārdinājumiem, vajag savu apņemšanos par gavēni izstāstīt citiem (kristiešiem), kas tālāk dara divas lietas: 1) lūdz par Tevi; 2) uzmana Tevi un ja vajag atbalsta ar plecu. |
|