Par lupatām |
[13. Jan 2006|23:06] |
Gribas sākt ar to padomju laiku anektdoti par precētu pāri. Sieva baigi pucējas un uzvelk labāko veļu. Vīrs prasa: "Uz kurieni tad tu tā taisies?" Sieva: "Pie zobārsta." Vīrs: "Un kāpēc tu labāko veļu uzvilki? (nav jau ginekologs)" Sieva: "A ja nu zobārsts izrādās nelietis?!"
Mans stāsts ir vienkāršāks - domājot, ka šodien ir parasta diena, uzvilku zilās (foršās) džinsas, bet tomēr pieklājīgu žaketi, jo plānoju vienu konferenci apmeklēt. Bet pat iepriekš par to nenojaušot vienā brīdī izrādās, ka šodien jāvakariņo kopā ar Lietuvas vēstnieku (10 cilvēku sastāvā). Tas izrādās tikai 20 minūtes pirms paša notikuma. Nav jau nekas īpašs, bet tomēr pēc protokola biju galīgi izgāzusies. Labi, ka vēstnieks kavēja, un mani pilnā augumā varēja redzēt tikai atvadoties. Pēc šāda atgadījuma varbūt vienmēr uz darbu jāiet elegantos kostīmiņos?
Bet tajā diplomātiskajā korpusā kaut kas vilinošs tomēr ir. |
|
|
Comments: |
Ai. Nu bet - kam negadās. /jocīgi, ka tik vēlu tiki pabrīdināta
Nu jā - patiesībā tam pasākuma organizatoram tā ritīgi šodien nepaveicās, bet man nedaudz adrenalīna un vispār jau prieks - ar dažiem gudriem cilvēkiem parunāt pie labām vakariņām - vienmēr patīkami.
Un man jau nekas - neesmu valstiski svarīga persona un nevienam no tā sliktāk nebūs. | |