| Zuzannas piedzīvojumi |
5. Jan 2006|00:36 |
Visādi atkritumi sakrājušies - nodomāju - būtu labi tos visus šovakar izmest. Savācu tos un gaidu atkritumu mašīnu. Pirms tam izdomāju, ka viss labais un ēdamais ir apēsts un vajadzētu pēc miskastes izmešanas aiziet uz veicīti. Ieejot BC redzu vienu pazīstamu meiteni, bet neuzbāžos ar sveicināšanu, jo nekāda sirdsdraudzene nav un viņa mani arī neredzēja. Dodos uz Rimi. Izpētu atlaižu lapu - ja nu kas labs. Tad dodos apskatīt cūkgaļas kotlešu masu. Nevaru saskatīt, tāpēc snaikstos gar jēlās gaļas vitrīnām. Vispirms ieraugu vienu džeku, kas tagad par DJ strādā, bet vispār viņš ir no manas skolas un tajā laikā viņam bija iesauka Sketmens.(Un kad paziņoja, ka Sketmens ir nomiris, tad es vispirms iedomājos viņu, nevis īsto). Sasveicinamies, bet pārāk familiāri nevaram būt, jo viņš ir ar kādu beibi. Un bez īpaša iemesla man nepatīk izraisīt greizsirdības scēnas uz līdzenas vietas. Un tur (pie tām pašām vitrīnām) man no muguras uzdurās virsū un saka: "Man, lūdzu, 3 vistas stilbiņus marinādē!" Ieraugu - pazīstams kadrs. Meitene, kura uzaicina pie vieniem citiem kopējiem draugiem uz reliģisku pasākumu, ko varētu dēvēt par mājas grupiņu vai lūgšanu grupiņu. Nu neko - tā kā pat izejot no mājas biju datoru izslēgusi, gluži apkopējas kostīmā arī nebiju, tad devos līdzi. Tur satiku vēl vecus labus korus (ar kuriem daudz savā laikā piedzīvots) un viss notikās. Tur arī satiku to pie BC durvīm redzēto meiteni. Ritīgi forši pavadīts laiks. Varētu pat teikt, ka svētīgi.
Superīgs humors. Iedrošinājums. Prieks.
Un tā no miskastes izmešanas un īsa pārtikas veikala apmeklējuma es atgriezos pēc 3 stundām. Labi, ka tie draugi dzīvo blakus kvartālā. |
|