| Pastāstīšu jums pasaciņu |
12. Dec 2005|23:37 |
Domāju, šodien ir laba diena, lai samaksātu par īri. Izņemu bezjēgā daudz skaidras naudas un steidzos uz namu pārvaldi (internetbankā maksāt nav iespējams). Pa ceļam izdomāju, ka vajag kādu savaņģot uz Ivetu sveikšanu. Kādu sazvanu un savaņģoju. Tad vēl domāju, ka ar kādu no Ivetām vajag arī parunāties. Skrienu un runāju pa telefonu. Atsteidzos uz namu pārvaldi un man paziņo, ka sakarā ar jauniem siltuma tarifiem nav veikts aprēķins par decembri. Un mans plāns samaksāt izgāžas.
Nu tad es domāju - bāc - vajag tak patēlot reklāmas upuri un aizdoties uz u/v Centrs. A ja nu tur ir mani zābaki? Bet tomēr ieslēdzu datoru un sāku te bakstīties. Vēl dzirdu, ka kaimiņi, kas visticamāk ir piesavinājušies manu Dienu, rosās. Aizeju un pasaku, ka tā Diena ir mana un turpmāk, lai viņi pat nedomā to izņemt no pastkastītes. Pēc pāris mirkļiem (nelietīgi izmantojot nevainīgu bērnu) man jau izlasīta Diena tiek atdota. Telefons zvana. Un piezvana manis savaņģotais Ivetu apciemotājs. Saka, ka esot pie manas mājas. Uznāk pie manis. Viņai viens DVD disks un pārbaudām to, vai tas ir angļu vai krievu valodā (vispār jau Operas spoks un būtu rēcīgi, ja dziesmām būtu uztulkots virsū krievu tekts, bet viss labi - orģinālvalodā). Sazvanām upuri (Ivetu) un grasāmies doties ceļā. A še ku reku - durvis nevar atvērt. Pēdējās dienas tās bija grūti aiztaisīt, jo nevarēja normāli noliekt rokturi, jo tā mēlīte ķērās (deru, ka jūs nesaprotat). Mēģinu ar spēku. Nekā. Paņemu nazi un sāku čakarēt tās durvis. Draudzene apsēžas un ieslēdz Krievijas kriminālhroniku (ļoti iedvesmojoši ņemties ap durvīm). Nu nevedas tās lietas. Kaimiņi, ar kuriem esmu paspējusi šovakar sabojāt attiecības, staigā ārā. Bet man nav gribas viņiem lūgt mēģināt durvis atvērt no ārpuses. Sazvanu namu pārvaldes galveno. Bet viņš lūk, nevarot, uzreiz atnākt. Viņš sazvana kaimiņus, ar kuriem esmu sakasījusies Dienas dēļ. Kaimiņš atnāk. Nu neko džeki sāk ņemties (jo tiek iesaistīts vēl viens kaimiņš). Idejas visādas. Super izteiciens: "Ev, bet internets jau jums tur ir. Nu tad dzīvojiet internetā. Ko vēl jums vajag." Nu tad vēl idejas, ka logi ir relatīvi tuvu un ar palagiem varētu Tarzāna cienīgus izgājienus taisīt utt. Durvju izlaušana. Tā nu ņēmāmies, ņēmāmies. Līdz vienā brīdī tomēr tā iesprūdusī mēlīte atgāja un durvis varēja atvērt. Tad tur džeki, ieraugot instrumentu aresenālu (īlēns, skrūvgriezis, āmurs, 3 naži), atzina, ka no meitenes jau pašas tikušas galā. Un bija pagājušas 75 min. Tizlā mēlīte tika izrauta un šobrīd durvis nenofiksējas, ja neaizslēdz. Bet rīt 8.30 man būs tikšanās ar meistaru. Viss taps jauns. Ceru, ka būs ok.
Rezultātā pie Ivetas bijām tikai ap 21.40 un jau ap 22.40 vajadzēja doties mājup. Bet vakars bija visnotaļ aizraujošs. Tad par Ivetām un durvīm, ja? |
|