| Tagad jūs zināsiet, ko es darīju pagājušajā naktī! |
2. Dec 2005|07:30 |
Varat mani uzskatīt par reklāmas upuri, varat domāt, ka īsti nedraudzējos ar galvu, bet es vakar piedalījos masu psihozes pasākumā Krasta ielā 60.
21.30 biju objektā. Bija apmēram 500 cilvēki. Ap 22.00 sāka pienākt draugi un draugu draugi un vienkārši interesenti, kam bija po uz skaisti izveidoto rindu. Ap 22.30 sapratu, ka tā ir bijusi dienas stulbākā doma stāvēt godīgā rindā.
23.00 bija salūts - uz minūtēm 10 un vēl bišķiņ. Tāds salūts maksā ap 100-150 Ls par 1 min un tad aptuveni var parēķināt, cik ELKOR izšāva gaisā uz pūļa pievilināšanu.
Un pēc salūta sākās. Pirmie 20 tika ielaisti veikalā. Daudzi saprata, ka bezcerīgi ir tur stāvēt un devās mājās. Sākās lielā tautas kustēšanās. Ja laikā no 21.30 līdz 23.00 es biju tā nosalusi, ka likās, ka ne 100, ne 200, ne 1000 lati nav vērti manas salšanas, tad pēc tam jau pūlis mani nesa un auksti nebija nemaz. Pat kājas nesala.
Lielākās iespējamās traumas bija krūšu kurvja ielaušana (jāsarga bija arī saulīte no svešiem elkoņiem) un augšējo ekstremitāšu lūzumi. Visvairāk man patika ģevkas, kuras transportēja pār galvām (kā koncertos), lai viņas tiktu līdz aizžogojumam un tad jaukie apsardzes un policijas vīri ievērtētu viņu plikos vēderiņus, apakšveļu un spiedzienus. Lai gan viņām uz otru pusi izeja būtu bijusi tuvāk.
Nu tautas kustēšanās bija pamatīga. Patīkami, ka bijušā Krasta centra logos varēja redzēt arī neatliekamās ātrās palīdzības auto bākugunis un tad jau es sapratu, ka nekas, ja man riba iedursies plaušās.
Sākās paziņojumi par precēm, kas jau beigušās. Nezinātājiem - vakar/ šodien tur tirgoja tikai 1000 preces 10 veidos. Pirmie beidzās TV, tad veļas mašīnas un digitālie foto aparāti, ledusskapji, virtuves kombaini, DVD pleijeri.
Ap 01.15 arī pēc lielas grūstīšanās tauta mani bija aiznesusi līdz ieejas šaurajiem vārtiņiem. Mana izvēle bija viegla - starp sūdīgu velosipēdu, kaut kādu mūzikas centru un mikrovilni. Uzminiet, ko es pārvedu mājās?
Masu psihoze ir briesmīga lieta, bet es sapratu, ka neko tādu neesmu piedzīvojusi un vairāk arī laikam negribu. Tā kā masu demonstrācijās, protesta akcijās, lielos brīvdabas koncertos turpmāk nepiedalīšos vai arī necentīšos būt pirmajās rindās pie barjerām. Kad sapratu, ka manis interesējošās lietas vairs nav, tad bija diezgan neiespējami tikt ārā no pūļa. Un pirms tam jau tika pieņemts lēmums - ja šitāds kauns ir piedzīvots, tad nevar mājās rādīties bešā.
Ir izveidojies viedoklis par Elkor apsardzi un nostiprinājies par pašvaldības policiju.
Ar to konkrēto Elkor centru diez vai kādreiz draudzēšos. Nezinu, vai tāds bija Elkor mērķis, bet nu - savu naudiņu jau tur atstāju. Tā kā - lai dzīvo kapitālisms un pērkami cilvēki.
Piedodiet, draugi, ka esmu diskreditējusi sevi jūsu vērtīgajās acīs.
UPD: Vēl fascinēja ģimenītes, kuras uz pasākumu bija paņēmušas vēl 3 mēnešus nesasniegušus mazuļus. Skats bija baismīgs, kā lielais pūlis padeva tādu mazu ievīšķītu lellīti apsardzes darbiniekiem. Un pēc tam tikai sekoja bezprātīgā māmiņa. |
|