| Mana garlaicīgā dzīve* |
7. Mar 2014|23:38 |
Kāds jauks džentlmenis, ar kuru es gribēju iepazīties jau no pagājušās sestdienas, šovakar mani atveda mājās, lai glābtu mani no braukšanas ar diviem transportiem uz manu miestu.
Viņš speciāli brauca daudz lēnāk nekā pa tiem briesmīgi mazajiem celiņiem varēja, lai ilgāk runātos.
Diezgan uzbrūkoši runāja ar mani, lika aizstāvēt man visus manus svētumus. Well, beigās jau manā miestā man prasa, vai viņš neesot mani nošokējis. Es atjautāju - ar ko gan? Nu ka viņš tā runā par baznīcu un ticību - neko neatbildēju, bet nodomāju - ne tu pirmais, ne pēdējais un es jūs visus pārdzīvošu :)
Bet visādi citādi - normāli piesaistošs mužiks. Ceru uz puķēm 8.martā!
*lielākais pārmetums bija, ka man noteikti ir garlaicīgi dzīvot tā, kā es dzīvoju. Well, no malas noteikti tā izskatās, bet es pati par adrenalīna trūkumu un aizraujošiem pavērsieniem nesūdzos. Bet ko tādam svaigi iepazītam cilvēkam pirmā sarunā vispār drīkst par sevi atklāt? |
|