|
23. Maijs 2012|02:10 |
Protams, protams, ka klausīšu sirdij, bet gribas arī sociuma domas zināt. Vienai tādai "sirds" programmai pieteikuma dedlains ir piektdien un es rīt mēģināšu dabūt gan medicīnisko izziņu, gan rekomendāciju, ko skola prasa. Un ja nepaspēšu dabūt to visu, tad nav lemts.
Vēl šodien izpētīju, ka Turcijas valdība jauniem cilvēkiem piedāvā brīnišķīgas stipendijas kādām studijām vien cilvēki vēlas, BET - vecuma cenzs ir nežēlīgs - šogad es vēl varu pieteikties, bet nākamgad jau vairs ne. Paredzu, ka Tu prasīsi linku, tāpēc te ir: http://www.turkiyeburslari.gov.tr/en/Bilgi/Index?UrlAdi=%2FTurkiye-Burslar%C4%B1%2FLisansUstu-Arastirma%2FIbniHaldun
Par jurispudenci esmu domājusi jaunības maksimālismā, kad gribēju kļūt par tiesnesi. Tas pārgāja. Par advokāti kļūt negribu. Par notāru laikam vēl jo mazāk. Par juriskonsultantu - varbūt. Likumi tāda smalka lieta - baigā ķibināšanās, pat ja rakstīti ar melnu uz balta. Un ilgas studijas, kas jāsāk no bakalaura. Šaubos vai tik daudz laika man dzīvē vēl ir. |
|