| Pārdomas par vadīšanu/ valdīšanu |
12. Nov 2005|15:17 |
|
No sākta laika gala esmu sapratusi, ka man nepatīk būt vadītājai, bet vajadzības gadījumā varu būt. Tomēr labāk jūtos kā palīgs. Ja ir, kam palīdzēt. Bet tagad esmu kļuvusi baigi valdonīgā un tas nepavisam nav labi. Jo tie vīrieši, ar kuriem es strādāju kopā, tagad saka, lai es vadu, jo viņi, lūk, esot pieraduši pie manas vadības. Bet ar to es viņiem nedodu iespēju attīstīt savas vadītāja prasmes. Bāc. Ienīstu tās valdonīgās sievietes, kuras tiecas valdīt pār vīriešiem. Tagad ienīstu arī sevi (lai gan savā būtībā netiecos valdīt). Nu nau jau tik traki, bet ar laiku kļūstu aizvien valdonīgāka un tas samazina to cilvēku skaitu, kas var mani "nolikt pie vietas". |
|