We are so over with it |
[25. Maijs 2010|23:03] |
No rīta ceļoties, nekādā ziņā nevar zināt vai nojaust, kas notiks vakarā. Viss ir tieši citādāk, daudz labāk nekā es varēju cerēt. Tas, no kā es baidījos, ir paņemts prom un laikam uz neatgriešanos. Un te parādās atkal mana viktimitāte - es jau dienas laikā sevi biju pieradinājusi pie domas, kas notiks vakarā, cik ļoti es to negribu, bet nav arī nekādas izvēles, ka tagad, kad patiesībā ir īstenojies neticami labākais scenārijs, man vienlaicīgi ir arī vilšanās. Kāpēc mana ticība un paļaušanās ir tik maza? |
|
|
Comments: |
Ja godīgi: tāpēc, ka Tu to meklē ārpus sevis. Taču es esmu iedzēris un tādēļ neparasti tiešs.
Vai arī tieši otrādi. Bet par tiešumu - paldies!
Nu, bet tad varbūt pārāk augstu un tālu. Bet nu, man ir savi aizspriedumi.
He, nav par ko, vienmēr (vismaz tad, kad esmu dzēris) laipni.
Aizspriedumi katram savi :) Es pati esmu piedzīvojusi, ka tas nav ne tālu, ne augstu - tas ir tagad un vienmēr ap mani, bet tik un tā es bieži pamanos ignorēt to. A Tev atvaļinājums, ka Eirovīziju skatoties iedzer?
Lai nu tā būtu :) Nē, man ir citi iemesli. Turklāt man ir cerība rīt būt okei - es pēdējā laikā jaucu ļoti vājā koncentrācijā.
Tad jau labi - jaukt ir jāmāk.
Aha - kā mēs daudzi. :) Man šovakar sausais vīns un par to zinu labi, ka rīt nekādi nepatīkami pārsteigumi nebūs.
Hmm, tas labi. Man, tieši otrādi, no vīniem mēdz būt smagi. Laikam tas no gremošanas atkarīgs :) | |