|
18. Feb 2010|00:06 |
Atkal tie ups and downs, ka šķiet, būšu iekritusi kaut kur pa vidu. Es atzīstu, ka man ir nāvīgi bail no visām labajām pārmaiņām, kas priekšā. Es nejūtos tām gatava, varbūt pat nejūtos pelnījusi.
Diez cik ļoti es kādu no frendlistes kārtīgi nokaitinātu ar dzēšanos un atdzēšanos atpakaļ cibā? Vnk plāns ir tāds, ka gavēņa laikā varētu ierobežot cibas lietošanu. Nerakstīt vairāk par vienu ierakstu divās dienās. Nelasīt frendlisti. Bet diez vai ar to es iegūšu vairāk laika. Vairāk kvalitatīva laika, lai meklētu Dieva prātu savai dzīvei. Ja nē, tad velta tāda sevis ierobežošana.
Vārda diena šogad iekritusi gavēņa laikā, kad skaļa svinēšana nepiederas, bet es nepaspēju izdejoties. Lai gan diez cik es vispār varu ar dīvaino locītavu padejot.
Ja nu es tomēr izdzēšos, tad komunicējiet ar mani caur meiliem un telefoniem.
Bet cilvēks ir attiecību dzīvnieks, tāpēc izkopiet un attīstiet sirsnīgas un patiesas attiecības. Bez tām cilvēks nespēj augt un pilnvērtīgi attīstīties, līdz ar to nespēj būt līdz galam laimīgs. |
|