| Dusmojos |
19. Okt 2005|11:20 |
šoreiz uz sevi. Visu nogulēju. Nepamodos 5.00. Vispār nepamostos arī vēlāk, bet sekretāre zvana 9.20, lai pateiktu, ka augstāka priekšniecība jau ir ieradusies. Visstulbākā bija sajūta, ka nesapratu, kāpēc viņa man zvana un vai man vispār šodien kaut kas ir jādara. Tad, kad atcerējos, gribēju nomirt. Jo ne velti man vajadzēja 5.00 celties. Bet tikšanās sākās 9.40 un ir jau veiksmīgi beigusies. Bet nu - es rīt gan gribu izgulēties. Bet tāpat zinu, ka nesanāks.
Šīs ir neauglīgas dusmas, no kurām nekas nemainās. Tikai pašsajūta. |
|