| Nakts Rīgā |
2. Aug 2009|09:18 |
Vakar atkal palika skumji par Rīgu. Vienīgā skaistā lieta ir tās dienvidzemju krāsaino spuldzīšu virtenītes Doma laukumā, pie "Paldies Dievam, piektdiena ir klāt", pie "Cuba" un kaut kur vēl.
Bet es jau īsti pat skaistumu nemeklēju. Īsta prieka ir tik ļoti maz, bet tik daudz uzspēlētā. Vai arī pilnīgs tukšums un trulums. Vai tas tiešām tāpēc, ka visi ir zaudējuši cerību?
Bet nekas. Vai asinis attīrīsies, kad būs aizbraukuši visi, kuri varēja? Man drīzāk liekas, ka nē. Ja pieprasījumu galvenokārt veidos tūristi, tad sarkano un rozā gaismu barčiki turpinās darboties, kamēr mazi un jauki bāri ar atmosfēru tiks slēgti. Un atvērti no jauna. Un atkal slēgti.
Vakar nopirku Klubu, lai izlasītu, kādas intervijas tagad Šlesers dod. Un Klubā vienmēr ir labas anekdotes. Es vēlāk vienu ierakstīšu šeit. Par tēmu, tā teikt.
Vai atbilde ir mazajā pieprasījumā, minimālajā konkurencē, sevis un savu vērtību necienīšanā vai kaut kur vēl? Vai vienkārši saules par maz.
Man varbūt tās skumjas ir no saaukstēšanās - kakls apsarcis un degunu kņudina - tas vismaz ir pārejoši. |
|