|
5. Okt 2005|22:17 |
|
Lai cik smieklīgi tas arī neizklausītos, parasti galvenais arguments (vismaz priekš manis), lai nerāptos kokos ir nevēlēšanās sašmucēt drēbes. Nē, bet būs jāuzrāpjas šotuden kādā kokā, es pat īsti to sajūtu esmu aizmirsis kā tas ir atrasties pašā galotnē, kuru šūpo vējš, kur ir trausli zari, un no kurienes paveras fantastiks skats. Laikam kaut kādas seņču tieksmes atmostas. |
|