| Iemīlēšanās |
29. Sep 2005|22:59 |
Nezinu, vai tā ir visiem, bet esmu dzirdējusi, ka visu dzīvi ietekmē pirmā iemīlēšanās.
Un tad es sāku domāt, kāpēc mani saista vai patīk zināma tipa vīrieši. Briesmīgākais, ka sapratu, ka pirmā skūpstīšanās, ir notikusi bez mīlestības - 3 gadu vecumā bērnudārzā. Tas bija ja ne gluži zinātnisks pasākums, tad pilnīgi noteikti sevis izzināšana. Un ar šo puisi mūs saista tikai trīs kopīgi izlaidumi un klases salidojumi, bet tādi kadri, kā viņš, man nepatīk.
Labi, atgriežoties pie iemīlēšanās. Sanāk tā, ka pirmoreiz esmu bijusi iemīlējusies savā kaimiņā, kurš bija 2 gadus vecāks par mani. Mums bija kopīgas rotaļas, spēles, mājas, šķūnīši, draugi un atklājumi. Mēs draudzējāmies līdz laikam, kad es sāku iet skolā. Un viņam bija ļoti zīmīga ārējā pazīme. Un tad šī ārējā pazīme mani automātiski piesaista daudzos vīriešos, par kuriem es varētu teikt, ka man patīk.
Man dažreiz uznāk liela vēlme viņu tagad uzmeklēt, lai uzzinātu, ko viņš dara, kā viņam iet, vai jau nav precējies un tā. Bet draugiem.lv viņš nebija. Un arī cilvēki, kuri būtu varējuši ar viņu mācīties vienā skolā pēc tam, kad viņš pameta mūsu mājas, viņu neteicās pazīstam. Neko. Tikai tāda kā nostaļģija. |
|