|
28. Maijs 2009|13:51 |
Man rīt lauku skoliņā ir jāsaka iedvesmojoša runa pēdējā zvanā. Un es esmu tik nospiesta, ka es iedvesmot varu tikai sevi uz gruzīšanos. Skatos youtube inspirational speeches un labāk nepaliek. Es jūtu, ka pēcpusdienā piedzīvošu kaut kādu pārdzīvojumu, kad viss nostāsies savās vietās.
Cerams, ka tā nebūs nāve, ar ko sastapšos, bet nu nāves priekšā viss iegūst savu patieso vietu. Kaut kā tā. |
|