| Par vēlēšanām 2 |
[24. Maijs 2009|23:03] |
Līdzekļus taupot CVK mani piespiež vienu vai otru vēlēšanu dēļ doties balsot. Ja būtu runa tikai par pašvaldību, tad es tiešām zinu, ka manā Ievkalnu ciemā nekas nemainīsies no manas balss, jo tur kandidāti ir tie paši, kas pirms 10 gadiem, ar retajiem izņēmumiem, kuri miruši. Bet ja domāju par Eiroparlamentu, tad ņemot vērā, ka šīs vēlēšanas notiek tikai reizi piecos gados un tas skar nevis iekšējo Latvijas politiku, bet Latvijas pārstāvniecību ES Parlamentā, tad tā atbildība ir čuču lielāka. Ja tauta grib protestēt, tad varētu daudzi aiziet, saņemt biļetenu, to sabojāt vai neizvēlēties vienu sarakstu, bet aploksnē ielikt visus, vai neielikt nevienu, un iemest urnā. Būtu parādīta attieksme, bet ja tā nerīkojas vismaz 50% balstiesīgie (nu vēl var rēķināt, ka ja daudzi tāpat neaiziet, daudzi sabojā biļetenus - tad varbūt arī mazāk), tad nekas nemainās. Politologi un sociologi varēs fiksēt faktu, diskutēt par to, uzrakstīt kādu pētījumu, kas iegulsies kaut kādās vēsturēs annālēs.
Bet es nevaru Eiroparlamenta likumā atrast, vai ir kaut kāds minimālais vēlētāju skaits, kam jāpiedalās no valsts, lai vēlēšanas tiktu uzskatītas par notikušajām. Kāds gudrāks par mani (vai kuram nav tik līki pirksti uz meklēšanu) var pastāstīt, kā tur tas darbojas? |
|
|
| Comments: |
Nav nekāda minimālā nobalsojušo skaita, pieņemu, tā vienkāršā iemesla dēļ, ka noteiktajos datumos EP jātiek ievēlētam, bez diskusijām un štruntīgiem x valstu iedzīvotāju boikotiem. 2004.gadā vēlētāju aktivitātes svārstības bija no 90% dalībvalstīs, kur balsošana ir obligāta, līdz Slovākijas 17%.
Nu jā, 2004. gadā 41% balstiesīgo LV piedalījās. Ok, paldies, ka apstiprināji manas aizdomas. | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}