| ne-laiks un ne-vieta |
[2. Mar 2008|11:57] |
|
Šodien sanāca iet cauri Rīgas centram pus deviņos no rīta un tā bija tik laba sajūta - skatīt ikdienā miljonsreižu skatītās vietas pavisam citādas un sajusties, ka tās tādas šorīt tikai man (jo neviena cita īsti apkārt nav). Tas viss kaut kā paver skaistuma čakras vaļā, tāpēc apsveru, vai nevajadzētu piekopt tādu ne-laika, ne-vietas stratēģiju - ierastās vietās atrasties neierastos laikos: pastkasti iztukšot divos naktī (mazums, satiec kaimiņu, ko citādi nekad nesatiktu), iesākto grāmatu lasīt nevis vakarā pirms iemigšanas, bet no rīta, starp pamošanos un piecelšanos; darba ēdnīcā iegriezties nevis pusdienslaikā, bet brokastlaikā, pusdienās aizejot mājās (kas manā gadījumā būtu iespējams). Mani vienmēr ir vilinājis arī notestēt naktsdzīves fenomenu - cik būtiska ir pati nakts (tumsa, it kā guļamais laiks?) nakts dzīves sajūtās - vai to pašu nevarētu darīt dienasgaismā? dienas vidū? no rīta? Bet tur jau vajag veselu revolucionāru armādu. |
|
|
| kaķi cibā |
[2. Mar 2008|12:09] |
|
Cibā ir tik daudz kaķcivlēku un līdz ar to kaķu stāstu - kopš pati viņiem absolūti nejauši esmu piebiedrojusies, nevaru nedomāt par to, nez vai cilvēkiem, kuriem ir kaķi ir lielāka noslice uz cibošanu, jebšu man ir nosliece izvēlēties lasīt cibotājus, kuriem ir kaķi, jebšu ir tik daudz cilvēku, kuriem ir kaķi, ka tas neko neļauj secināt par cibas un kaķu saitēm. |
|
|
| |
[2. Mar 2008|19:30] |
|
ak jel, kas tā Zvaigznei ABC par reklāmu - kur Fredis stāsta par akciju grāmatām, bet aizmugurē stāv rozā kostīmā tērpta sieviete un smaida. Samida, smaida, smaida, līdz beigās viņai ļauts arī pakustēties, lai..iedotu Fredim buču. Ojē, ojē, lai nu kas, bet ja grāmatnīca tādas reklāmas pasūta, ekk. |
|
|