atkarīgs - kāds
diezgan bieži tā ir, jā, bet tā jau ir, piemēram, HC ideja - iepazīt vietas un sabiedrību caur vietējiem cilvēkiem, nevis ceļvežiem
un runājot vai kopā kaut ko darot var atklāt lietas un vietas, ko citādāk neuzzinātu
turklāt ir cilvēki, ar kuriem nesanāk pārmīt ne vārda ne par nodarbošanos, ne, piemēram, rīgas vai latvijas vēsturi, bet runāt par veģetārismu vai godīgu tirdzniecību :)
kad pati ierodos svešā vietā, mani pavisam noteikti neinteresē ne ēkas un pieminekļi, ne vēsture (varbūt izņemot berlīni), bet, piemēram, informācija par to, kādas un kāpēc ir vietējās sabiedrības vērtības, riteņošana, izstādes, sociālie pakalpojumi, veģetārisms u.c.
un galu galā arī citu vēlme uzzināt kaut ko par rīgu un latviju nemaz nav tik peļama - nogurdinoša stāstītājam gan
vienīgais, kas mani kaitina, ir jautājumi par to, ar ko es dzīvē nodarbojos
nu, jā, un trauma ir profesionāls blēņu stāstītājs :)

(Reply to this) (Thread)

jā jā, es jau nemaz nedomāju vēstures atstāstu vai kaut ko citu - saturs atkarīgs no stāstītāja. ja stāstītājam ir veģetārisma un godīgās tirdzniecības nervs, tad gan jau, ka agri vai vēlu tas viesim stāsta savus veģetārisma un tirdzniecības stāstus. es neko nejēdz par kaķu mājām un citiem rigainyourpocket brīnumiem, bet tie mani rīgas brīnumi - tie jau arī ir viena plate, kas tiek uz riņķi griezta. protams, ka tur nāk klāt jauni skaņu celiņi un tāpēc domāju, ka tas ir tiešām tāds pirmās dienas fenomens. sak - no sevis neizbēgsi.
un jaunu vietu lietu iepazīšanā - tas gan, tas ir viens no lielajiem viesu uzņemšanas kaifiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

vislielākais kaifs ir iesaistīt klausītāju leģendu turpināšanā, pie-fantazēšanā un pašam saprast, ka visi visu saprot, ķer kaifu un turpina pasakas par pūķiem, zirņiem, zirgiem ar brillēm un prezidentiem bez apakšbiksēm.

(Reply to this) (Parent)

žēl ka tu nedzirdēji manas teikas luksemburgā - tad un tur bija manu blēņu ziedu laiki :)

(Reply to this) (Parent)